Kalnu Karabaha
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Azerbaidžāna ceturtdien paziņojusi, ka tai izdevies iegūt pilnīgu kontroli pār robežu ar Irānu.

Kalnu Karabahu, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika, kontrolē armēņu spēki, kurus atbalsta Erevāna.

Līdz šim armēņu spēki kontrolēja arī septiņus apkārtējos rajonus, tostarp lielu daļu no Azerbaidžānas robežas ar Irānu.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs šodien tviterī paziņojis, ka līdz ar Agbendas apmetnes ieņemšanu Azerbaidžānas spēkiem izdevies atgūt kontroli pār visu robežu ar Irānu.

Kopš kauju atsākšanās Kalnu Karabahā 27. septembrī Azerbaidžāna ir vairākkārt lielījusies ar militāriem panākumiem un ieņemtām teritorijām, un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien atzina, ka Armēnija nonākusi grūtā situācijā.

Baku nekad nav slēpusi savu vēlmi atgūt kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem apkārtējiem rajoniem.

Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Politologi uzskata, ka Baku nepietiks tikai ar militāriem līdzekļiem, lai atgūtu pilnu kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem apkārtējiem rajoniem, bet arī diplomātiskās iespējas pagaidām šķiet izsmeltas.

Pašinjans ir noraidījis diplomātisku risinājumu, un abas puses nostiprina savas pozīcijas.

Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri piektdien atsevišķi tiksies ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo, bet cerības uz noturīgu pamieru ir mazas.

Šomēnes abas puses divreiz vienojās par pamiera ievērošanu un abas reizes vienošanās tika pārtraukta neilgi pēc spēkā stāšanās. Rezultātā šiem pamieriem nav bijusi gandrīz nekāda ietekme.

Erevāna paziņojusi, ka kaujās krituši 874 armēņu karavīri un 36 civiliedzīvotāji. Baku ziņo, ka gājuši bojā 63 civiliedzīvotāji, bet kritušo karavīru skaitu nav atklājusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!