Nepilnu mēnesi kopš Otrā Kalnu Karabahas kara sākuma Azerbaidžānas spēki paziņojuši par kontroles atjaunošanu pār visu Azerbaidžānas-Irānas robežu, kuru kopš 90. gadu sākuma kontrolēja Armēnija. Tas ļauj tiem turpmāk koncentrēties virzībai tikai uz ziemeļiem.
"Līdz ar Aghbandas atbrīvošanu tika nodrošināta pilna kontrole pār Azerbaidžānas un Irānas Islāma Republikas robežu. Es sveicu Azerbaidžānas un Irānas tautas ar šo notikumu," vēlā ceturtdienas vakarā tvītoja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
Jau iepriekš Alijevs vēstīja par vairāku robežai tuvu esošu apdzīvotu vietu atkarošanu armēņu spēkiem, bet jau gandrīz 30 gadus pamestais Aghbandas ciems atrodas blakus Irānas, Armēnijas un Azerbaidžānas robežpunktam. Tas un tā apkārtne neietilpst Kalnu Karabahas reģionā, bet Armēnija 90. gados to iekaroja līdz ar citām reģionu ieskaujošajām teritorijām, izveidojot buferzonu. Vietējie iedzīvotāji bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās.
Kartē ar zvaigznītēm atzīmētas galvenie Azerbaidžāņu bombardētie apvidi pēdējās diennakts laikā.
Militārie eksperti norāda, ka Azerbaidžānas armijas svarīgākais mērķis šobrīd varētu būt Lačinas koridors. Tas ir ceļu serpentīns, kas caur Armēnijas okupētajām Azerbaidžānas teritorijām tostarp Lačinas pilsētu (armēņu - Berdzoru) savieno Armēniju ar izsens pārsvarā etnisko armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Zaudējot to, armēņu armijas cerības noturēties Kalnu Karabahā tiek uzskatītas par niecīgām.
Lai gan azerbaidžāņu spēki publicējuši dažādus video no ciemiem, kas atrodas 30 līdz pat 15 kilometru attālumā no koridora, Armēnija apgalvo, ka azerbaidžāņi piekopjot taktiku nosūtīt nelielas izlūku grupas tālu aiz frontes līnijām, kuras līdz ar izlūkošanu mērķtiecīgi arī uzņem propagandas foto un video, lai iebiedētu armēņu karavīrus.
Pirmais Kalnu Karabahas karš abās pusēs atstājis dziļas rētas. Kara gados armēņi pret azerbaidžāņu civiliedzīvotājiem, kuri Karabahā bija izteiktā mazākumā, izvērsa asiņainu etnisko tīrīšanu, lai panāktu viņu aiziešanu, kā arī apšaudīja frontei tuvākās pilsētas. Līdzīgi asiņaini pret Azerbaidžānā dzīvojošajiem armēņiem vērsās otra puse, turklāt Karabahas galvaspilsēta un citi lielākie centri tika pakļauti ilgstošai bombardēšanai. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika un faktisko pašnoteikšanos nosargāja karā. Starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu uzskata par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts, pat Armēnija, nav atzinusi tās neatkarību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
