Varas atbalsta 'supermītiņš' Minskā nenotiks; Lukašenko pauž bažas par drošību  (139)

Medijs piektdien saņēmis virkni ziņu no cilvēkiem par viņiem paziņoto, ka svētdienas pasākums tiek atcelts. To apstiprina arī pasākuma nodrošināšanā iesaistītie cilvēki, kuriem bija uzdots samontēt skatuvi. Viņiem paziņots, ka nedēļas nogalē tomēr var būt brīvi.

Savukārt Krievijas propagandas medijs "Sputnik" ziņo, ka mītiņš nenotiks Covid-19 izplatības dēļ, to kanālam apstiprinājusi "Baltkrievijas sieviešu savienības" Minskas apgabala nodaļas vadītāja Svetlana Soroko.

Neatkarīgie mediji iepriekš ziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes plāno sarīkot masu mītiņu jeb "supermītiņu" Minskā 25. oktobrī, kad beidzas opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas "Tautas ultimāta" termiņš, un šim nolūkam tiek vākti cilvēki, tostarp piespiedu kārtā, visā valstī.

Portāls "Tut" norāda, ka lai arī Covid-19 ir ticams iemesla mītiņa atcelšanai, tāpat iemesls varētu būt bijis tas, ka varasiestādēm nav izdevies nodrošināt nepieciešamo dalībnieku skaitu, lai pasākums tiešām būtu masveidīgs.

Kāds MZKT rūpnīcas darbinieks portālam pastāstīja, ka no viņa ceha 350 strādniekiem neviens pats nav piekritis doties uz varas atbalsta mītņu. Tāpat nopietnu dalībnieku skaitu neesot izdevies savervēt augstskolās.

Par to, ka mītiņš varētu nenotikt, liecina arī Aleksandra Lukašenko paziņojums. Viņa administrācijas "Telegram" kanālā "Pul pervogo" norādīts, ka viņš "nav plānotā masu mītiņa atbalstītājs".

Saskaņā ar viņa teikto, mītiņā Minskā vēlmi piedalīties izteikuši "250 – 300 tūkstoši cilvēku", bet līderi uztraucot drošības jautājums.

"Manuprāt šobrīd nedrīkst, nevajag mums pulcināt cilvēkus," tiek citēts Lukašenko. Viņš pauž bažas par iespēju nodrošināt medicīnisko palīdzību pasākuma dalībniekiem, kurā, saskaņā ar viņa teikto, būtu daudz sirmgalvju un veterānu.

Tāpat viņš pasvītro, ka "pa ielām staigā protestuļi" un tādos apstākļos nav prātīgi visus milicijas spēkus novirzīt masu mītiņa drošības garantēšanai. Lukašenko arī pieļāva, ka mītiņu tā vietā varētu sarīkot pavasarī, "kad būs silts".

Neko par Covid-19 Lukašenko nepiemin. Jāatgādina, ka viņš iepriekš uzstājīgi ir noliedzis pandēmijas bīstamību un atteicies ieviest ierobežojošos pasākumus.

Tihanovskas "Tautas ultimāts" paredz, ka līdz 25. oktobrim 26 gadus valdījušajam Aleksandram Lukašenko jāatkāpjas no amata, jābūt apturētai vardarbībai ielās un jābūt atbrīvotiem visiem politieslodzītajiem. Prasību neizpildīšanas gadījumā Tihanovska aicina cilvēkus 25. oktobrī iziet ielās un 26. oktobrī sākt nacionālo streiku.

Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.

ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.

Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.

Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.

Pats Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītajām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.