Otrajam Kalnu karabahas karam pēc trešā pamiera mēģinājuma turpinoties gandrīz bez pārtraukuma kops 27. septembra, Azerbaidžānas propaganda publicējusi video, kurā esot redzama Kalnu Karabahas ministra nogalināšana, bet Armēnijas mediji parādījuši gūstā saņemtos azerbaidžānas pusē karojošos kaujiniekus no Sīrijas.
Jau otrdienas pēcpusdienā azerbaidžāņi publiskoja drona uzņemtu video (zemāk), kurā redzama apvidus auto, tautā dēvēta par bobiku, izsekošana un uzspridzināšana. Azerbaidžānas puse apgalvo, ka publiskotajā materiālā redzama ģenerālleitnanta, pašpasludinātās Kalnu Karabahas aizsardzības ministra Džalala Harutiunjana nogalināšana.
Armēnija savukārt noliedz, ka ministrs būtu gājis bojā. Tajā pašā laikā viņa pilnvaras pārņēmis viņa vietnieks Mikels Arzumanjans, ko armēņu puse skaidro ar to, ka līdzšinējais ministrs kaujas pozīcijās guvis dzīvību neapdraudošu ievainojumu. Armēņi arī atzīmē, ka šī esot jau otrā reize, kad otra puse melojot par Harutiunjana nāvi.
Savukārt armēņi publiskojuši savu versiju par azerbaidžāņu spēku ieņemtajām pozīcijām. Tajās, gluži kā "Delfi" iepriekš publicētajās kartēs, redzams, ka lielākos panākumus azerbaidžāņi guvuši strīdus reģiona dienvidos.
Lai gan kartē redzams, ka tie pietuvojušies stratēģiski svarīgajai Lačinai, armēņi arī apgalvo, ka Azerbaidžānas armija pagaidām nav pārņēmusi visu Karabahas iekļaujošo zemju un Irānas robežu. Armēņi arī apgalvo, ka Hadrutas pilsēta joprojām ir viņu kontrolē, lai gan azerbaidžāņi tās ieņemšanu sludināja jau pirms divām nedēļām.
Armēnijas televīzijās otrdien arī pārraidīti kadri (zemāk), kuros redzami gūstā saņemti sīriešu kaujinieki. Tos kaujām ne tikai Kalnu Karabahā, bet arī pašā Sīrijā un Lībijā rekrutē Turcija.
Pirmais Kalnu Karabahas karš 90. gadu pirmajā pusē abās pusēs atstājis dziļas rētas. Kara gados armēņi pret azerbaidžāņu civiliedzīvotājiem, kuri Karabahā bija izteiktā mazākumā, izvērsa asiņainu etnisko tīrīšanu, lai panāktu viņu aiziešanu, kā arī apšaudīja frontei tuvākās pilsētas. Līdzīgi asiņaini pret Azerbaidžānā dzīvojošajiem armēņiem vērsās otra puse, turklāt Karabahas galvaspilsēta un citi lielākie centri tika pakļauti ilgstošai bombardēšanai. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika un faktisko pašnoteikšanos nosargāja karā. Starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu uzskata par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts, pat Armēnija, nav atzinusi tās neatkarību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
