Cilvēki vēl arvien turpina iet ielās, ik svētdienu Minskā notiek masu protesti, cilvēki tiek aizturēti un brutāli piekauti. Savukārt Lukašenko kā kontrolēja, tā kontrolē valsti. Šāda situācija, protams, ir graujoša valsts ekonomikai. Uzņēmēji aizbrauc, investīcijas nenāk, bet varai milzu resursi jātērē režīma aizsardzībai, nemitīgi uzturot ielās lielus drošības spēkus.
Šādā situācijā svarīgi saprast, kas notiek ar opozīciju, kas ir tās rindās un ko tā var izdarīt, lai mainītu situāciju. Opozīcija ir tā, kas sadarbībā ar Eiropas Savienību (ES) var ieteikt, vai un kādas sankcijas piemērot režīmam. Turklāt opozīcijai piešķirta Saharova balva "Par domu brīvību", kas uzsver uz to liktās cerības pašreizējos politiskajos procesos.
Nāve, cietumi un trimda
Kopš Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā ātri tapa skaidrs, ka opozīcija valstī netiks paciesta. Lukašenko potenciālie konkurenti uz prezidenta krēslu un kritiķi sāka mīklaini mirt un pazust.
Tā 1999. gadā pēkšņi mira politiķis Genādijs Karpenko, kurš tika uzskatīts par reālu Lukašenko sāncensi uz prezidenta krēslu un bija viens no viņa impīčmenta rosinātājiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
