Pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā par reālākajiem 26 gadus valdījušā Aleksandra Lukašenko konkurentiem uz prezidenta krēslu tika uzskatīti baņķieris un filantrops Viktors Babariko, blogeris Sergejs Tihanovs, kā arī bijušais diplomāts un Augsto tehnoloģiju parka dibinātājs Valērijs Cepkalo.
Nevienu no trim pretendentiem režīms nereģistrēja kā kandidātu, Babariko un Tihanosvskis tika arestēti, bet Cepkalo aizbēga no valsts. Pēc vēlēšanām, kuru rezultāti tiek uzskatīti par sagrozītiem par labu Lukašenko, sākās masu protesti un drošības iestāžu brutāla vēršanās pret demonstrantiem. Vairāk par Baltkrievijas opozīciju var lasīt šeit.
Ar 55 gadus veco Cepkalo, kurš uz Rīgu pārcēlies kopā ar ģimeni, sarunājos kādā Vecrīgas kafejnīcā.
Revolūcija bez noslieces uz Krieviju vai Rietumiem
Baltkrievijā notiekošo Cepkalo sauc par revolūciju, lai gan miermīlīgu, bet revolūciju, kas atkailinājusi Lukašenko režīmu, un tagad katram ir redzama tā īstā seja.
"Ir notikusi apziņas revolūcija, ka Lukašenko vairs nekad neatgūs to statusu, kas viņam bija. Pat ne juridisko, bet tieši statusu cilvēku uztverē. Un tas ir ļoti svarīgs elements baltkrievu sabiedrības transformācijā," stāsta Cepkalo.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
