Azerbaidžānas spēkiem pietuvojoties Kalnu Karabahas de facto galvaspilsētai Stepenakertai, kā arī turpinoties tās aktīvai apšaudei, armēņi lielā skaitā pamet Kalnu Karabahu, liecina ieraksti soctīklos.
Kopš svētdienas, 8. novembra, Azerbaidžāna, tostarp tās autoritārais prezidents Ilhams Alijevs sludina, ka no Stepanakertas aptuveni piecus kilometrus taisnā līnijā esošo Suši pilsētu (azerbaidžāņu valodā – Suša) Azerbaidžāņi esot jau ieņēmuši. Lai gan Armēnijas varasiestādes vēl pirmdienas rītā šādu kara pavērsienu novērsa, nupat publicēts azerbaidžāņu propagandas video, kurā redzami skati no vairākām pilsētas atpazīstamākajām vietām, tostarp centrālās mošejas un laukumiem.
Video redzams, ka ielas ir tukšas no cilvēkiem un automašīnām, vietām redzamas artilērijas un uzlidojumu sekas. Kādā kadrā ietverti arī netālu dūmojoša vieta, apliecinot, ka kaujas par pilsētu ir vai nu nupat noslēgušās vai vēl turpinās.
Tukšās ielas, tostarp pat stāvošu transportlīdzekļu gandrīz absolūts trūkums, ja neskaita dažus, šķiet steigā ar vaļējām durvīm pamestus auto savukārt norāda uz to, ka lielais vairums iedzīvotāju pilsētu pametuši. Jau nedēļas nogalē, kad Suši vēl tikai tika lenkti, bet netālu esošā Stepanakerta piedzīvoja aizvien aktīvāku bombardēšanu, sākās neorganizēta masveidīga evakuācija.
Sākotnēji armēņu varasiestādes bija slēgušas abus Karabahu ar Armēniju savienojošos ceļus – stratēģiski svarīgo Lačinas koridoru, kā arī ziemeļu koridoru, kas daudz plašākā joslā šķērso Armēnijas 90. gados Azerbaidžānai okupētās zemes. Līdz ar to žurnālisti ziņoja par nespēju pamest kalnu skauto Stepanakertu.
Svētdien atkal atvērts ziemeļu koridors, ko tūdaļ piepildījušas automašīnas. Ņemot vērā, ka katrs auto un iebraucēji pie Armēnijas robežas tiek pārbaudīti, ceļš pārvērties milzīgā sastrēgumā, liecina tajā iekļuvušo cilvēku publiskotie video.
Savukārt Lačinas koridors, lai gan Azerbaidžāņi apgalvo, ka to nekontrolē, nav izmantojams, jo ceļš uz to no Stepanakertas iet gar Sušiem. Ja Azerbaidžāņi pilnībā kontrolē to, arī Lačinas koridorā šobrīd var iebraukt tikai no Armēnijas puses.
Lielā bēgļu plūsma radījusi bažas par humāno situāciju – gan par kara bēgļu izmitināšanu un labturību, gan azerbaidžāņu ieņemtajās teritorijās palikušajiem. Tiek lēsts, ka līdz karadarbības sākumam Kalnu Karabahā un to ieskaujošajās Azerbaidžānai okupētajās teritorijās dzīvoja līdz 150 000 cilvēkiem, no tiem Suši pilsētā – ap 4000, bet Stepanakertā – līdz 50 000 cilvēku.
Ņemot vērā Otrā Kalnu Karabahas kara pielīdzināšanu pirmajam, tostarp zaudētās teritorijas atgūšanu, kā to pasniedz azerbaidžāņu propaganda, civiliedzīvotāju vidū pastāv bažas par izrēķināšanos. Šādas bažas pastiprinājis gan fakts, ka azerbaidžāņu pusē karo Turcijas no Sīrijas rekrutēti kaujinieki, gan publiski izskanējuši izteikumi. Piemēram, Azerbaidžānas futbola kluba Agdamas "Qarabag" publisko attiecību vadītājs Nurlans Ibrahimovs soctīklos paziņoja, ka Karabahas karā "Mums jānogalina pilnīgi visi armēņi – sievietes, bērni un vecie. Mums viņi jānogalina bez izšķirības".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
