Krievija uz Kalnu Karabahu, kur nupat risinājās karš starp Azerbaidžānu un Armēniju, nosūtījusi miera uzturēšanas kontingentu, liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums.
Krievijas miera uzturēšanas kontingentu veido 1960 karavīri, 90 bruņutransportieri, 380 automašīnas un speciālās tehnikas vienības, precizēts paziņojumā.
Novērošanas posteņi tiks izvietoti gar karojošo pušu saskarsmes līniju Kalnu Karabahā un pie Lačinskas koridora, kas savieno Armēniju ar Kalnu Karabahu. Miera uzturēšanas operācijas komandpunkts atradīsies Stepanakertā.
Uguns pārtraukšanas režīma novērošanā piedalīsies arī Turcija, ziņo "Kommersant".
Ziņots, ka 9. novembrī Azerbaidžāna un Armēnija kopīgi ar Krieviju parakstīja vienošanos par pilnīgu uguns pārtraukšanu ar 10. novembri.
Pašreizējais bruņotais konflikts neatzītajā Kalnu Karabahā sākās 27. septembrī.
Konflikta pamatā ir kopš pagājušā gadsimta beigām neatrisināts teritoriālais strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas piederību. Pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas apgabals ar Erevānas atbalstu paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR, bet 1991. gadā paziņoja par "Kalnu Karabahas Republikas" dibināšanu.
Bruņotā konflikta laikā no 1988. līdz 1994. gadam kaujās reģionā gāja bojā 30 tūkstoši cilvēku. Simti tūkstoši kļuva par bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem.
"Kalnu Karabahas Republiku" nav atzinusi neviena no ANO valstīm, tostarp arī ne Armēnija, kas uzstāj, ka republikai jābūt neatkarīgai. 1993. gadā ANO pieņēma četras rezolūcijas, pieprasot Armēnijas karavīru izvešanu no Kalnu Karabahas un atzīstot reģionu par Azerbaidžānas daļu.
Konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem centieniem visus šos gadus nav izdevies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
