Azerbaidžāna piekritusi pagarināt termiņu, līdz kuram armēņu spēkiem jāaiziet no Keļbadžaras rajona saskaņā ar vienošanos par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā.
Vienošanās sākotnēji paredzēja, ka armēņu spēkiem jānodod Azerbaidžānai kontrole pār Keļbadžaras rajonu līdz 15. novembrim.
Taču Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva padomnieks pavēstīja, ka prezidents piekritis pagarinājumam humānu apsvērumu dēļ pēc Armēnijas lūguma un sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Armēņu bruņoto spēku un nelegālo armēņu kolonistu" atkāpšanās atlikta līdz 25. novembrim, paziņoja prezidenta padomnieks Hikmets Hajijevs.
"Keļbadžaras armēņu apmetne bija nelegāla. Šiem cilvēkiem (..) nav īpašumu tiesību," paziņoja Hajijevs.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Pirms kara Keļbadžaru pārsvarā apdzīvoja etniskie azerbaidžāņi, taču kara laikā viņi tika izraidīti.
Pēc pamiera vienošanās parakstīšanas Keļbadžaras iedzīvotāji steigušies pamest savas mājas.
Vairāki cilvēki nodedzinājuši savus īpašumus, nevēloties atstāt tos azerbaidžāņiem, novēroja ziņu aģentūras AFP žurnālisti.
9. novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Azerbaidžānai līdz 1. decembrim jānodod arī visi šobrīd vēl armēņu kontrolē esošie drošības buferzonas rajoni.
Līdz 20. novembrim Armēnijai jāatsakās no Agdamas rajona un līdz 1.decembrim no Lačinas rajona. Šie termiņi nav mainījušies, norādīja Hajijevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
