Kā pirmdien preses konferencē norādījis Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta pārstāvis Mažvīds Kunevičs, pagājušā mēneša laikā fiksēti 272 incidenti "ar negatīvas informatīvās darbības iezīmēm", kas attiekušies ne tikai uz koronavīrusu vien.
Pēc viņa teiktā, tendences liecina, ka šāda informācija izplatīta mērķtiecīgi, cenšoties maldināt, sašķelt un sanaidot sabiedrību un uzkurināt neapmierinātību un vilšanās sajūtu. Tādi vēstījumi tiek izplatīti galvenokārt sociālajos tīklos Twitter" un "Facebook" un kanālā "Youtube" lietuviešu, angļu un krievu valodā.
"Populārākie ar koronavīrusu saistītie maldinošās informācijas vēstījumi pašlaik attiecas uz masku valkāšanu un to efektivitāti, slimnīcu darbu un to iespējām, vakcīnām, cilvēka tiesību un brīvību ierobežojumiem un koronavīrusa analīzēm. Vērojams, ka pieaug mediķiem, plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām adresētu maldinošu, apmelojošu un provocējošu ziņu skaits," norādījis Kunevičs, piebilstot, ka tas apgrūtina valsts iestādēm lēmumu pieņemšanu, traucē mediķu darbu un sēj sabiedrībā neticību zinātnē balstītām atziņām.
Viens no galvenajiem maldinošajiem naratīviem attiecībā uz mediķiem ir tāds, ka viņi esot "pārdevušies un nopirkti", bet līdzīgā veidā tiek mēģināts sēt šaubas arī par Lietuvas mediju satura ticamību.
Kunevičs norādījis, ka dažos gadījumos šādu apgalvojumu autoriem ir daudz sekotāju sociālajos tīklos un dažkārt to var vērtēt kā organizētus informācijas uzbrukumus - īpaši tad, ja tos organizē Kremlim lojāli informācijas kanāli.
"Runa ir gan par atsevišķiem cilvēkiem, gan labi pārdomātu dezinformāciju no trešajām valstīm. Esam novērojuši, ka tas tiek izplatīts no konkrētiem prokremliskiem Krievijas informācijas kanāliem, ievietots mūsu sociālajos medijos un te konkrēti atsevišķi cilvēki vai pat grupas dalās šai maldinošajā informācijā, cenšoties cilvēkus provocēt," viņš stāstījis. "Citiem vārdiem sakot, ir noteiktas cilvēku grupas, kas strādā ar šo jautājumu, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri apšauba pieņemtos lēmumus."
Kā atzinis Bruņoto spēku pārstāvis, aizvien biežāk vērojams, ka maldinošu apgalvojumu izplatīšana un provokācijas no virtuālās vides pārceļas arī uz fizisko telpu.
"Pilsētās var redzēt automobiļus, no kuriem pa skaļruņiem izskan pamudinājumi cilvēkiem netestēties, neievērot varasiestāžu norādījumus un sacelties. Cilvēkiem tiek dalīti bukleti, kas satur nepatiesu informāciju par vakcīnām, maskām un pašu pandēmiju. Fiksēti arī gadījumi, kad cilvēkiem dalīti krekliņi ar maldinošu informāciju un pārspīlētiem saukļiem pret vakcīnām, maskām un pandēmiju," viņš stāstījis.
Analītiķi oktobrī fiksējuši arī dezinformāciju, kas vērsta pret Lietuvas ārpolitiku, enerģētiskās neatkarības centieniem, dalību NATO un Eiropas Savienībā, valsts vēsturi, iekšpolitiskajiem procesiem un sociālo politiku.
Lietuvas Bruņotie spēki aicinājuši cilvēkus ziņot par informācijas telpā atrastām aizdomīgām anketām, agresīvu dezinformāciju vai naida kurināšanu un izvēlēties uzticamus informācijas avotus.
"Viienmēr pārbaudiet informāciju vismaz trijos lielākos un drošos informācijas avotos. Ja informācija, ko esat saņēmuši, tulkota no citas valodas, vienmēr uzmeklējiet oriģinālu, jo tiek izmantotas metodes, kas, tekstu tulkojot, to izkropļo atbilstoši maldinošas informācijas izplatītāju mērķiem," ieteicis eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
