Igaunija politiski un ekonomiski ir Baltijas pirmrindniece. Bez oligarhiem, ar zemu korupcijas līmeni un skaidru lielo mērķi kļūt par digitālo lielvalsti. Pirms pusotra gada mūsu ziemeļu kaimiņa politikā ienāca kāda inovācija, kuru Igaunijas sabiedrotie pārmaiņas pēc vēro ar aizdomām, ne apbrīnu, – valdībā iekļauta galēji labējā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE). Nupat tās nu jau bijušais līderis Marts Helme piespiests valdību pamest, bet mūsu platuma grādos nepieredzēto eksperimentu turpina viņa dēls Martins Helme.
EKRE parādīšanos Igaunijas politikā lielā mērā noteica cita liela konservatīva politiskā spēka izšķīšana. Ilgstoši lauku reģionos popularitāti baudīja "Igaunijas Tautas savienība", bet korupcijas skandālu dēļ tā zaudēja politiķu kodolu un vēlētāju uzticību, savukārt tie, kas palika, kopā ar Igaunijas Nacionālo kustību 2012. gadā izveidoja EKRE. Konservatīvajiem uzskatiem un eiroskepsei piemetot arī tādus populistiskus trikus kā zemāku nodokļu sludināšana un nacionālistu mantras pret imigrāciju, pret ES centralizāciju un par "tradicionālo ģimeni", partijai 2015. gadā parlamenta vēlēšanās izdevās izcīnīt 8% balsu, bet pērn pavasarī – nepilnus 18%.
Šādi galēji labējas partijas panākumi nepārsteidza politikas analītiķus, jo tie atbilda tiem aptuveni 15–20% vēlētāju, kuru konservatīvajiem uzskatiem pēc "Igaunijas Tautas savienības" pazušanas neatbilda vairs neviens cits politiskais spēks. Arī Eiropā kopumā galēji labējo panākumi pēdējā desmitgadē vairs nepārsteidz. Turklāt turpat līča otrā pusē partija "Īstie somi" paveikusi to pašu – iekarojusi lauku reģionu simpātijas ar nacionāliem un populistiskiem lozungiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
