Tihanovska
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Viena no Baltkrievijas opozīcijas līderēm, bijusī prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska aicina Eiropas kompānijas pārtraukt sadarbību ar Baltkrievijas valsts uzņēmumiem, liecina viņas paziņojums tviterī.

Tihanovska konkrēti vērsusies pie ražotājiem no Norvēģijas, Vācijas un Austrijas, kas nodarbojas ar minerālmēsliem, dažāda veida tehniku un tērauda izstrādājumiem.

"Pārtrauciet jebkādu sadarbību ar baltkrievu valsts kompānijām vai arī mudiniet tās aizstāvēt savu darbinieku tiesības. Publiski un izlēmīgi nosodiet to augstāko vadību un režīmu," aicina Tihanovska.

Tihanovska savu aicinājumu pamato ar to, ka valsts kompānija "Belaruskalij" vajā savus darbiniekus. Kopš protestu un streiku sākumā uzņēmumā no darba atlaisti 55 strādnieki, astoņi aizbēguši uz ārzemēm un tiesa kopumā darbiniekiem piespriedusi 330 dienas administratīvā aresta.


"Belaruskalij" darbinieki 17. augustā pievienojās nacionālajam streikam, pieprasot sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas, politieslodzīto atbrīvošanu un vardarbībā pret demonstrantiem vainīgo sodīšanu.

Dažas dienas pēc streika sākuma Valsts drošības komiteja (VDK) aizturēja streika līderi Dmitriju Kudeļeviču. Viņam gan izdevies izbēgt un tagad viņš atrodas Ukrainā, ziņo "Currenttime".

Pēdējo trīs mēnešu laikā četri uzņēmuma kalnrači ar rokudzelžiem pieslēguši sevi pie iekārtām, protestējot pret valdošo režīmu. 10. septembrī viens no darbiniekiem pieķēdējās šahtā 305 metru dziļumā, pieprasot pārtraukt darbinieku vajāšanu un atbrīvot aizturētos, kā arī Aleksandra Lukašenko atkāpšanos. Viņš tika aizturēts un nogādāts uz slimnīcu.

21. septembrī cits kalnracis atteicās iznākt virs zemes, līdz neatkāpsies uzņēmuma ģenerāldirektors, netiks atbrīvoti aizturētie darbinieki un nebeigsies strādnieku vajāšana. Drošības iestāžu darbinieki viņu nogādāja uz psihoneiroloģisko slimnīcu.

Vēl viens kalnracis atteicās iznākt no šahtas 15. oktobrī, arī viņš tika nogādāts uz psihoneiroloģisko slimnīcu.

Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.

ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.

Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.

Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.

Pats Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītajām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!