Agdamas reģions bija pirmā Armēnijas 90. gados okupētā teritorija, kuru pēc 9. novembrī slēgtās vienošanās armēņi 20. novembrī atdeva Azerbaidžānai. Tā centrā esošā Agdama, kurā vēl 1991. gadā dzīvoja aptuveni 40 000 cilvēku, vairāk nekā 25 gadu laikā kļuvusi par spoku pilsētu.
Agdama dibināta 19. gadsimta sākumā, bet par strauji augošu pilsētu kļuva padomju okupācjas gados. Padomju Savienības statistikas dati liecina, ka pirms Otrā pasaules kara pilsētā dzīvojuši ap 10 000 cilvēku, 1989. gadā iedzīvotāju skaits bija jau dubultojies un tajā mita 23 000 cilvēku, bet jau divus gadus vēlāk – 40 000 (salīdzinājumam, Ventspilī dzīvo aptuveni 34 000 cilvēku).
Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums PSRS pēdējos gados skaidrojams ar etnisko saspīlējumu reģionā. Agdama kļuva par vienu no tām pilsētām, kurp devās no armēņu zvērīgajām represijām bēgošie azerbaidžāņi no Kalnu Karabahas un Armēnijas. Ne mazāk zvērīgi, slepkavojot un postot īpašumus, šajā laikā no Azerbaidžānas tika dzīti prom etniskie armēņi. Bēgļu straumes pastiprinājās pēc aktīvās karadarbības sākuma, un tiek lēsts, ka īsi pirms armēņu spēki 1993. gadā ieņēma Azerbaidžānas pilsētu, tajā līdzās pamatiedzīvotājiem bija patvērušies no 10 000 līdz pat 40 000 kara bēgļu.