Putins mudina Krievijas militāros partnerus atbalstīt Armēnijas līderi  (86)

Tiešraides sanāksmē trešdien uzrunājot citus KDLO dalībvalstu līderus, Putins norādīja, ka Pašinjanam bijis "jāpieņem sāpīgi, bet svarīgi lēmumi", lai izbeigtu konfliktu. "Visi šajā sanāksmē saprot atbildības līmeni, kad šādi lēmumi tiek pieņemti. [Pašinjans] uzņēmās šo atbildību un mūsu uzdevums tagad ir atbalstīt premjeru un viņa komandu viņu pūliņos nodrošināt mieru un panākt visu pieņemto lēmumu izpildi, kā arī nodrošinot cilvēkiem, kuri nonākuši ļoti sarežģītās situācijās dzīvē," paziņoja Krievijas līderis.

Pašinjans savukārt sanāksmē uzteicis Putina lomu "asinsizliešanas pārtraukšanā".

Otrais Kalnu Karabahas karš sākās 27. septembrī Azerbaidžānas Bruņotajiem spēkiem pārejot tā dēvēto Kalnu Karabahas frontes zonu. Azerbaidžāna ar Turcijas atbalstu guva straujus panākumus, sešās nedēļās no armēņiem atkarojot gan Kalnu Karabahas dienvidus un ziemeļaustrumus, gan Armēnijas okupētās Azerbaidžānas teritorijas uz dienvidiem no Karabahas.

Pēc stratēģiski svarīgās Sušas pilsētas krišanas azerbaidžāņu rokās Armēnijas premjers 9. novembrī piekrita slēgt vienošanos, ar kuru Azerbaidžānai tiktu atdotas visas 90. gados okupētās teritorijas ap Kalnu Karabahu, kā arī azerbaidžānas spēku jau ieņemtie Karabahas dienvidi. Vēlāk tika atzīts, ka par spīti līdzšinējai propagandai par uzvarām un prettriecieniem Armēnijas Bruņotie spēki bijuši absolūtas sagrāves priekšā.

Kopš vienošanās slēgšanas, kas paredzēja arī Krievijas miera uzturētāju iebraukšanu Kalnu Karabahā, Armēnijas galvaspilsētā Erevānā notiek regulāri opozīcijas rīkoti protesti, pieprasot amatpersonu, tostarp Pašinjana atkāpšanos.

Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis bez Krievijas un Armēnijas ir Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.