Namībijas Ošanas reģiona padomē ievēl Ādolfu Hitleru  (55)

Bijušajā Vācijas kolonijā daudzas ģeogrāfiskas vietas joprojām tiek dēvētas kolonistu dotajos nosaukumos, un vāciešu vārdu došana saviem bērniem joprojām ir populāra namībiešu vidū. Arī Ādolfs Hitlers Uunona savu vārdu ieguvis, jo viņa tēvs vēlējies dēlu nosaukt pasaulē labi zināmā Trešā Reiha līdera vārdā.

Tagad politiķis, kurš gan sadzīvē, gan vēlēšanu biļetenā izvēlējies tiek dēvēts vienkārši par Ādolfu H. Uunonu skaidro, ka viņa tēvs, visticamāk nav zinājis, kāds despots bijis Hitlers un ka viņš vēlējies iekarot visu pasauli. Arī viņš pats jaunībā to uzskatījis par parastu vārdu, un par diktatoru ko vairāk uzzinājis vien pusaudža gados.

Britu medijs atzīmē, ka Uunona reģionālajā politikā darbojas jau 15 gadus un pārstāv valstī jau vairākus gadu desmitus valdošo partiju SWAPO. Attiecīgi jaunāko vēlēšanu iznākums nav kāds īpašs notikums, tomēr tikai tagad viņa vārds ievērots arī ārpus Namībijas robežām.

Namībija bija Vācijas kolonija no 1884. gada līdz pat Pirmajam pasaules karam, pēc kura šo koloniju Nāciju līga nodeva britu kontrolētās Dienvidāfrikas pārvaldībā. Namībijā, vēl ilgi pirms Hitlera nākšanas pie varas no 1904. gada līdz 1907. gadam vācieši īstenoja mērķtiecīgu genocīdu pret Namībijā mītošajām hereru un nama (hotentotu jeb koisanu grupa) tautām, iznīcinot lielu daļu no to pārstāvjiem. Šī gada sākumā Vācija atkārtoti piedāvāja kompensēt nodarījumus, izmaksājot desmit miljonus eiro, bet Namībija atteicās to pieņemt.