Polijas premjera vietnieks Jaroslavs Govins žurnālistiem atklājis, ka valdība ir gatava pieņemt 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderu apstiprinātu "saistošo deklarāciju", kas ieviesīs skaidrību budžeta sadales jautājumos attiecībā uz tiesiskuma ievērošanu, vēsta "Politico". Tas ir pirmais solis no Polijas puses pēc tam, kad Polijas un Ungārijas veto iesaldēja 1,8 triljonus eiro lielā ES daudzgadu budžeta un krīzes pārvarēšanas fonda apstiprināšanu.
Polija un Ungārija iepriekš apstādināja šo lēmumu, iebilstot pret Eiropas Komisijas virzīto mehānismu, kas paredz naudas piešķiršanu sasaistīt ar tiesiskumu valstīs. Jau ziņots, ka Polija un Ungārija aizvien biežāk tiek kritizētas par vairāku demokrātijas principu pārkāpšanu, tostarp tiesu neatkarības, preses brīvības un cilvēktiesību neievērošanu, ko nereti balsta nacionāli un reģionāli lēmumi un likumi.
Govina signāls nācis dienu pēc tam, kad EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka EK vajadzības gadījumā ir gatava krīzes pārvarēšanas fonda darbību uzsākt arī bez Polijas un Ungārijas. Piektdien viņas teiktajam pievienojās arī ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiljoni.
ES amatpersonas atzīst, ka fonds tikai ar 25 ES dalībvalstu līdzdalību ir iespējams, bet sarežģīts un diplomātiski smags risinājums. Šādā gadījumā jārēķinās, ka nepieciešamie diplomātiskie procesi varētu prasīt vēl mēnešus un attiecīgi arī aizkavēt finanšu izmaksu, tostarp kavēt jaunu zinātnes un medicīnas projektu uzsākšanu.
Līdz ar to Govina izteiktā kompromisa versija devusi cerību, ka no šāda scenārija varētu izvairīties. Tiesa, to nav komentējušas citas augstākās amatpersonas un līdzīgi izteikumi nav sekojuši no otras ES daudzgadu budžeta pieņemšanu apturējušās valsts Ungārijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
