Baltkrievijas opozīcijas līderes un bijušās prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas štābs uzskaitījis sešus iespējamos notikumu attīstības scenārijus valstī, starp kuriem netiek izslēgts arī militārs apvērsums un Krievijas karaspēka ievešana.
Tihanovska jau pagājušajā nedēļā paziņoja par gatavību vadīt valsti pārejas perioda laikā līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai.
Savukārt viņas padomnieks Aleksandrs Dobrovoļskis uzskaita iespējamos scenārijus notikumu attīstībai, kas publicēti Tihanovskas tīmekļa vietnē.
1. Jaunas vēlēšanas pārrunu rezultātā
1. variants. Bijušais prezidents Aleksandrs Lukašenko ir gatavs sarunām un izveido savu pārrunu grupu. No protestētāju puses pārrunu grupu izveido Tihanovska, grupa sadarbojas ar opozīcijas Koordinācijas padomi.
2. variants. Lēmumu par pārrunām pieņem varas intereses pārstāvoša cilvēku grupa. Viņi izveido pārrunu grupu. No protestētāju puses grupu veido Tihanovska, tā sadarbojas ar Koordinācijas padomi.
2. Jaunas vēlēšanas, jo prezidenta krēsls ir vakants
Tas notiek, ja:
- bijušais prezidents pamet valsti
- bijušais prezidents atkāpjas no amata (iespējama pāreja uz pirmo punktu)
- bijušais prezidents tiek arestēts
Vēlēšanu sarīkošanai nepieciešams izveidot apaļo galdu ar valdības pārstāvjiem, Tihanovsku un Koordinācijas padomi. Vēl viens variants – Tihanovskas stāšanās prezidenta pienākumu izpildītājās amatā un vēlēšanu sarīkošana.
3. Režīma pastiprināšanās, masu represijas, ārkārtējā stāvokļa vai karastāvokļa ieviešana
Šī scenārija gadījumā Lukašenko var ieviest ārkārtējo vai karastāvokli, noteikt komandantstundu, slēgt robežas, ierobežot pārvietošanos valsts iekšienē, apcietināt desmitiem tūkstošus cilvēku, bet opozīcija turpina darbību pagrīdē.
4. Lukašenko mēģinājums vilkt laiku ar solījumiem par konstitucionālo reformu, cerot, ka protesti norims
Notiek Baltkrievijas tautas kongress Konstitūcijas labojumu projekta izstrādei.
Tihanovskas štābā gan uzskata, ka šajā gadījumā Lukašenko nevarēs rēķināties ar tautas atbalstu, protesti turpināsies un turpinās padziļināties kā ekonomiskā tā politiskā krīze.
Protestus varētu mīkstināt Lukašenko paziņojums par jaunu prezidenta vēlēšanu sarīkošanu 2021. gada pavasarī, taču šādu iespējamību štābā vērtē kā mazticamu.
5. Krievijas karaspēka un policijas ievešana Baltkrievijā
Krievija Baltkrievijā ieved armiju un policijas spēkus, atsaucoties uz Kolektīvās drošības līguma organizācijas statūtiem vai uz Baltkrievijas valdības lūgumu. Lukašenko vai nu tiek atstādināts no amata, vai arī zaudē reālo varu.
Notiek šķelšanās spēka struktūrās, veidojas pretestības kustība. Sākas masu protesti, parādās bruņotu sadursmju uzliesmojumi. Pret Krievijas un Baltkrievijas vadību tiek ieviestas stingras sankcijas, draud atslēgšana no starptautiskās SWIFT maksājumu sistēmas. Krievijā sākas tautas viļņošanās.
Baltkrievijas sabiedrībā var rasties pret Krieviju vērsts noskaņojums un attiecības ar kaimiņvalsti var tikt neatgriezeniski sabojātas.
6. Nomenklatūras vai militārais apvērsums
Augsta līmeņa ierēdņu grupa pārņem varu. Notiek pāreja uz scenāriju nr. 2.
Otrā gadījumā varu pārņem spēka struktūras, neitralizē represijas veicošās vienības un gāž Lukašenko. Seko pāreja uz scenāriju nr. 2 vai uz karastāvokli un tad scenāriju nr. 2.
Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.
ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.
Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.
Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.
Pats Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītajām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
