Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) otrdien, 8. decembrī, panākušas vienošanos par sarežģītajiem nosacījumiem, kas attieksies uz Ziemeļīriju, vienlaikus pusēm gatavojoties pēdējām sarunām centienos izglābt vispārējo tirdzniecības vienošanos.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, lai pārliecinātos, vai tirdzniecības sarunās, kur progress vairākus mēnešus izpalicis, iespējams panākt izrāvienu trijās nedēļās, kas palikušas līdz brīdim, kad Lielbritānija pametīs ES vienoto tirgu.
Nedz Brisele, nedz Londona šobrīd neizklausās īpaši cerīgas, tomēr Ziemeļīrijas vienošanās rada zināmu pamatu optimismam, ka abas puses ir spējīgas uz kompromisiem svarīgākajās jomās.
Lielbritānijai izstājoties no ES, Ziemeļīrijai būs vienīgā Apvienotās Karalistes sauszemes robeža ar ES, un tai jebkuros apstākļos ir jāpaliek atvērtai atbilstoši 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī vardarbība pret britu varu.
Jautājums par to, kā tirdzniecībai saglabāt atvērtu robežu, vienlaikus saglabājot Ziemeļīrijai piekļuvi Lielbritānijas pamatteritorijai pilnā apmērā, bijis viens no grūtākajiem jautājumiem Lielbritānijas ministra Maikla Gova un EK viceprezidenta Maroša Šefčoviča sarunās.
Pēc tikšanās pirmdien Briselē abas amatpersonas apliecināja, ka ir panākta principiāla vienošanās attiecībā uz Ziemeļīrijas robežu, nosedzot jautājumus par preču kustību no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju un tālāk uz ES vienoto tirgu caur Īriju.
Rezultātā Londona atteiksies no trim klauzulām likumprojektā, kas būtu liegušas Briselei jebkādu teikšanu nākotnes tirdzniecības vienošanos nosacījumos starp provinci un Īriju.
Tas savukārt var padarīt gludāku Džonsona ceļu uz EK, zinot, ka Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots bija uzstājis, ka Londonai ir jāatjauno "paļāvība un uzticība" šīm attiecībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
