Norvēģija piektdien, 11. decembrī, brīdināja, ka slēgs savus ūdeņus Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas zvejas kuģiem, ja trīs pušu starpā līdz 1. janvārim netiks panākta vienošanās.
Norvēģijai, kas nav ES dalībvalsts, kopš 1980. gada ir vienošanās ar ES zvejas jautājumos, bet līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no bloka tās nosacījumi ir jāpārskata.
"Sarunas ar ES un Lielbritāniju par 2021. gada zvejas vienošanos ir nopietni iestigušas, jo ir aizkavējušās breksita sarunas šo divu pušu starpā un zvejas jautājumiem sarunu ietvaros," likumdevējiem Oslo sacīja zivsaimniecības ministrs Emīls Ingebrigtsens.
"Nav zināms, vai šīs sarunas tiks pabeigtas līdz šā gada beigām. Ja mums nav vienošanās līdz 1. janvārim, mēs neatvērsim Norvēģijas ekonomisko zonu ES un Lielbritānijas zvejas kuģiem," brīdināja ministrs.
Norvēģijas un ES vienošanās paredz nodrošināt abpusēju piekļuvi zvejas ūdeņiem.
Septembrī Norvēģija un Lielbritānija pavēstīja par divpusēju vienošanos, kas paredz ikgadējas sarunas par kvotām.
Ingebrigtsens norādīja, ka Oslo un Brisele vienojušās nākamgad sākt sarunas par līdzīgu vienošanos.
"Mēs jau ilgu laiku esam teikuši ES, ka mēs vēlamies trīspusēju vienošanos, līdz ar to bumba tagad ir ES korta pusē," viņš piebilda.
Ja nebūs vienošanās, Norvēģijas kuģiem nebūs pieejami ES ūdeņi.
Norvēģijas ekonomiskās zonas ūdeņos ir liela mencu un siļķu populācija, un dažas kvotas līdz šim bija noteiktas Eiropas zvejniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
