Maroka noraida ES prasību uzņemt atpakaļ trešo valstu migrantus  (48)

Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone, kura EK kolēģijā pārstāv Zviedriju, šomēnes devās uz Maroku, lai panāktu, ka tā uzņem atpakaļ Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs nonākušos migrantus, kuri nav saņēmuši patvērumu. Tieši pēdējos mēnešos liels migrantu pieplūdums no Marokas fiksēts Spānijai piederošajās Kanāriju salās.

Jūhansone vēlējusies uzlabot sadarbību ar Maroku šajos jautājumos, bet Marokas iekšlietu ministrija šo aicinājumu noraidījusi, sarakstē ar Briseli paužot, ka katrai valstij pašai jāuzņemas atbildība par tās pilsoņiem. Jau līdz šim Maroka vidēji ik gadi uzņem atpakaļ ap 15 000 savu pilsoņu. Savukārt 1992. gadā tā piekrita uzņemt atpakaļ trešo valstu pilsoņus, kuri no tās pa sauszemes robežu iekļuvuši Spānijas anklāvos Seūtā vai Meliļā.

Šogad vien Maroka savā suverēnajā teritorijā apturējusi aptuveni 32 000 migrantu, kuri vēlējušies nokļūt Eiropā. Pērn šādu gadījumu bija divkārt vairāk – gandrīz 74 000. Kopš 2018. gada ES nelegālās migrācijas apturēšanai Marokai atvēlējusi 343 miljonus eiro.

Migrantu plūsmas samazināšanās kopumā norāda uz marokāņu drošības dienestu patruļu pastiprināšanu tās ziemeļu krastos, kur Gibraltārā šauruma šaurākajā vietā Spānijas pludmales ir vien aptuveni 15 kilometru tālu. Savukārt līdz ar robežsardzes pastiprināšanos ziemeļos, vairāk migrantu un viņu kontrabandistu riskē doties doties daudzkārt tālākā un bīstamākā jūras ceļā uz 1400 kilometrus attālajām Kanāriju salām.

Kanāriju salas šogad sasnieguši jau vairāk nekā 20 000 cilvēku jeb desmitkārt vairāk nekā pirms gada. Jūhansone norāda, ka aptuveni puse no imigrantiem, kuri ieradušies Kanāriju salās, ceļu pār ūdens plašumiem uzsākuši, iekāpjot laivās Marokā. Šajā ceļā šogad vairāki simti arī zaudējuši dzīvības, cenšoties sasniegt spāņu zemes pārblīvētās laivās ar nepiemērotiem motoriem un bieži bez pietiekamiem ūdens un pārtikas krājumiem.