Krievijas Nacionālās gvardes vadība parakstījusi sadarbības vienošanos ar kaimiņvalsts Baltkrievijas miliciju, lai apkarotu "terorismu un ekstrēmismu", vēsta "The Moscow Times".
Vienošanās slēgta, visticamāk, reaģējot uz Baltkrievijas drošības spēku nespēju apturēt demokrātiskos protestus, kuri pārņēmuši valsti jau kopš 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanu izspēles, kurā par uzvarētāju tika pasludināts Aleksandrs Lukašenko.
Jau vairāk nekā 26 gadus pie varas esošais Lukašenko apsūdzējis opozīciju Rietumu palīdzības saņemšanā, centienos sagrābt varu un ekstrēmismā. Tāpat simtus tūkstošu cilvēku, kuri piedalās regulāros protestos nedēļas nogalēs, varu sagrābušais līderis regulāri dēvē par dzērājiem, narkomāniem un noziedzniekiem.
Krievijas un Baltkrievijas drošībnieki sadarbošoties, lai sargātu sabiedrisko kārtību, būtiskas valsts iestādes un objektus un īpašas kravas, kā arī lai apkarotu ekstrēmismu un terorismu, atsaucoties uz dokumentā minēto, ziņo aģentūra "Interfax". Abas valstis turpmāk sadarbosies arī ieroču aprites kontroles nodrošināšanā, sargās naftas un elektroenerģijas infrastruktūru, kā arī Krievijas vīri palīdzēšot apkarot noziedzību.
Informācija par vienošanos izskanējusi tikai tagad, lai gan tā slēgta un stājusies spēkā jau pirms mēneša, 19. novembrī.
Protesti sākās jau pirms vēlēšanām, bet pēc tām pieņēmās spēkā, pieprasot Lukašenko atkāpšanos. Savukārt 27. augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Baltkrievijas pierobežā pēc Lukašenko pieprasījuma esot izvietotas drošības spēku rezerves, lai pēc papildu pieprasījuma saņemšanas tās varētu izmantot, ja "Baltkrievijas ekstrēmisti pārkāps robežu". 14. septembrī Putins un Lukašenko Sočos vienojās par šo rezervju atsaukšanu no abu valstu pierobežas zonas.