1917. gada revolūcija ierasto kārtību Krievijā apgrieza kājām gaisā, un jaunie valsts saimnieki komunisti, pilsoņu karā tikuši galā ar saviem pretiniekiem, ķērās pie jaunās padomju valsts celšanas. Industrializācijai vajadzēja naudu, kuras komunistiem nebija, tādēļ tika nolemts budžetu papildināt pavisam vienkāršā ceļā – iztirgot gadu simtiem Krievijas impērijā uzkrātās mākslas vērtības. Šajā izpārdošanā no 1928. līdz 1934. gadam vissmagāk cieta Krievijas lepnums – Valsts Ermitāža.
“Ne valsts, ne tauta nav šīs mākslas saimniece. Viņi ir tikai šo priekšmetu glabātāji,” "Youtube" raidījumā "Eshonepozner", kas bija veltīts Ermitāžas gleznu kolekcijas iztirgošanai, uzsvēra pazīstamais krievu žurnālists Nikolajs Solodņikovs, kurš notikušo sauc par neiedomājamu noziegumu. “Kad mēs runājam par Krievijas 20. gadsimta vēsturi, mēs pārsvarā uzsveram milzīgās cilvēciskās traģēdijas, kas saistītas ar pilsoņu karu, kolektivizāciju, masu represijām. Taču par šo stāstu atceras krietni mazāk. Bet tā ir patiesa traģēdija, tās mērogs ir neiedomājams. Pasaules vēsturē citu šādu piemēru nav,” norādīja Solodņikovs.
Valsts Ermitāža, no kuras tika izvesti vērtīgākie mākslas darbi, ir mākslas un kultūras muzejs Sanktpēterburgā, Krievijā. Tas ir viens no pasaulē lielākajiem un vecākajiem muzejiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
