Sieviete intervijā vācu medijam "Deutsche Welle" (DW) pauž uzskatu, ka tieši nesodāmība ir novedusi pie esošās situācijas. Jeļena ar ģimeni pēc tēva nolaupīšanas ieguva patvērumu Vācijā, kur dzīvo joprojām.
"Tas notiek tāpēc, ka noziedznieki nav sodīti par iepriekšējām darbībām. Nesodāmība noveda pie jauniem upuriem," viņa ir pārliecināta.
Atšķirība ir tā, ka agrāk iznīcināja opozīcijas līderus un darīja to slepeni, bet tagad represijas ir atklātas un skar parastos iedzīvotājus, arī tos, kas par politiku neinteresējas, viņa papildina un secina, ka cilvēki ir kļuvuši par ķīlniekiem savā valstī.
Lukašenko varu labprātīgi neatdos, viņa uzskata, atsaucoties uz sava tēva teikto pirms 20 gadiem, ka "Lukašenko atšaudīsies līdz galam". Taču viņa paredz, ka Lukašenko sagaida tāds liktenis kā bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam, kurš aizbēga uz Krieviju, vai Lībijas diktatoram Muamaram Kadafi, kuru 2011. gada tautas sacelšanās laikā nogalināja nemiernieki.
"Tautas mīlestību viņš redzētu, ja iznāktu laukumā pie cilvēkiem bez apsargiem. Ļaudis viņu vienkārši sarautu gabalos no lielas mīlestības. Cik ģimenes ir pazaudējušas savus bērnus? Cik ģimenes cieš no tā, ka viņu bērni atrodas cietumos? Cilvēki baidās iziet uz ielas, lai viņus neaizturētu, neiznīcinātu, nepiekautu, neizvarotu," konstatē opozicionāra meita.
Viņasprāt, daudziem baltkrieviem pašreizējie notikumi ir atvēruši acis par to, kāda ir Lukašenko sistēma, kas pirms 20 gadiem iznīcināja viņas tēvu.
Jurijs Zaharenko ir viens no zināmākajiem tā sauktās Lukašenko "nāves vienības" upuriem.
Jurijs Zaharenko bija Lukašenko komandā 1994. gada vēlēšanu kampaņas laikā. Pēc Lukašenko uzvaras kļuva par iekšlietu ministru. Taču pēc nesaskaņām ar jauno prezidentu ģenerālmajoru Zaharenko 1995. gadā atsauca no ministra amata. Drīz vien pazemināja arī viņa dienesta pakāpi par pulkvedi un atlaida no darba Iekšlietu ministrijā.
Zaharenko politisko darbību gan neizbeidza, pievienojās opozīcijai un bija pilsoniski aktīvs. Viņš rosināja veidot Baltkrievu virsnieku savienību un bija viens no Demokrātisko spēku kongresa dibinātājiem, skaidro "Currenttime".
Kādā intervijā Zaharenko stāsta, ka Lukašenko vēlas absolūtu varu un tās dēļ izmantos jebkuras metodes. Viņam tas neesot bijis pieņemams. "Aleksandr Grigorjevič, cilvēkus es nešaušu, Konstitūciju nepārkāpšu," teicis ministrs. Uz ko prezidents atbildējis, ka pavēles nepildīšanas gadījumā ministrs tiks arestēts.
Zaharenko pazuda 1999. gada 7. maija vakarā Minskā, kad devās uz savu māju. Aculiecinieki redzējuši, kā divi vīrieši iegrūž viņu tumši zilā automašīnā. Ne īsta izmeklēšana, ne pazudušā meklēšana nav notikusi. 2000. gadā Zaharenko ģimene ieguva politisko patvērumu Vācijā.
Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.
ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.
Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.
Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.
Pats Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītajām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
