Krievijas Valsts dome trešdien pēdējā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas cita starpā paredz paplašināt to personu loku, kuras var tikt atzītas par "ārvalstu aģentiem".
Likumprojekts, kas trešajā lasījumā apstiprināts parlamenta apakšpalātā, piešķir varasiestādēm plašas pilnvaras atzīt fiziskās personas par "ārvalstu aģentiem", kā arī vēl vairāk ierobežo pulcēšanās tiesības un tīmeklī publicējamo saturu.
Jau iepriekš Krievijas likums noteica, ka organizācijām vai indivīdiem, kas atzīti par "ārvalstu aģentiem", jāreģistrējas Tieslietu ministrijā, savas publikācijas īpaši jāmarķē un jāsniedz sīka informācija par savu darbību, pretējā gadījumā rēķinoties ar sodanaudām.
Trešdien apstiprinātais likumprojekts paredz ievērojami paaugstināt sodus par šo noteikumu nepildīšanu, un fiziskām personām par to turpmāk varēs piemērot pat piecus gadus ilgu cietumsodu. Likumprojektu vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai Federācijas padomei, un to vēl jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam, taču tiek uzskatīts, ka tās jau vairs ir tikai formalitātes.
"Ja jūs saņemat naudu no ārzemēm par savu politisko darbību, lūdzu reģistrējaties kā ārvalstu aģents un turpiniet strādāt," izteicies viens no likumprojekta iesniedzējiem Vasīlijs Piskarjovs, piebilstot, ka Krievijas valsts iestādēm un pilsoņiem ir jāzina, "kuras valdības labā jūs rīkojaties". Likumprojekta kritiķi norāda, ka tā mērķis ir vēl aktīvāk apspiest opozīciju un to ierobežot pirms nākamgad gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.
Saskaņā ar likuma grozījumiem jebkurš indivīds, tostarp arī kandidāts uz vēlētu amatu, var tikt atzīts par "ārvalstu aģentu", ja saņēmis jebkādu materiālo atbalstu no ārzemēm vai organizācijām, kas jau iepriekš tikušas atzītas par "ārvalstu aģentiem". Likums šādām personām liegs ieņemt amatus pašvaldībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
