Armēnijas opozīcija noraida premjera vēlēšanu piedāvājumu  (27)

Premjera vēlēšanu piedāvājums ir nepieņemams, sociālajā tīklā "Facebook" sestdien deklarēja viens no dašnaku līderiem Išhans Sagateljans. "Cita ceļa nav - nodevējam ir jāaiziet."

Opozīcija premjeru dēvē par nodevēju ar Azerbaidžānu noslēgtā pamiera dēļ, ko Armēnijā daudzi uzskata par pazemojošu.

Pašinjans piektdienas vakarā lika priekšā pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas sarīkot nākamgad. No premjera amata viņš atkāpties atsakās.

Premjers sacīja, ka ir gatavs turpināt vadīt Armēniju, "ja tauta šajos sarežģītajos laikos vēlreiz apstiprinās uzticību".

"Es neesmu iekrampējies premjerministra krēslā," viņš piebilda.

"Aicinu parlamentā pārstāvētos un ieinteresētos parlamentā nepārstāvētos spēkus uz konsultācijām par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 2021.gadā," mudināja Pašinjans.

Premjerministra "amata likteni jālemj tautai, brīvi paužot savu gribu", viņš piebilda.

Jau ziņots, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sāka plašu uzbrukumu Kalnu Karabahā 27.septembrī.

9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.

Līdz šim Kalnu Karabahas neatkarību neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.

Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.