Rakstu sērijas "Infodēmija 2020" ietvaros "Delfi TV" studijā uz sarunu par dezinformāciju Baltkrievijā pulcējās ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns, ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Andris Kārkluvalks un diskusijas vadītājs, "Delfi plus" redaktors Filips Lastovskis, lai detalizētāk apspriestu, kādas atskaņas par notikumiem Baltkrievijā dzirdamas Latvijā, kā arī, ko no tā varam secināt par Baltkrievijas režīma izmantotajām propagandas metodēm.
Acīmredzami, kā norādīja diskusijas dalībnieki, ir tas, kā Baltkrievijā tiek pārkāptas cilvēktiesības – režīms cilvēkus spīdzina, pielietojot visas tam pieejamās metodes, bet valsts kontrolētie mediji turpina atkārtot frāzes, kuras ir režīmam labvēlīgas. Kā skaidroja Īvāns, kaut arī valsts mediji cenšas noslēpt no baltkrievu sabiedrības informāciju par notiekošo, dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, to ir neiespējami izdarīt, līdz ar to sabiedrībai ir piekļuve informācijai, kuru sniedz neatkarīgie portāli.
"Šie neatkarīgie portāli ikdienā ir spiesti saskarties ar varasiestāžu centieniem apturēt konkrētu žurnālistu vai mediju darbību, piemēram, populārā neatkarīgā portāla "tut.by", kuram šobrīd ir atņemts medija statuss. Aktuālā informācija tiek izplatīta arī "telegram.org" kanālos, un bieži vien tas ir pašu Baltkrievijas iedzīvotāju veidots saturs," viņš sacīja.
Kārkluvalks skaidro, ka neatkarīgu informāciju Baltkrievijai palīdz piegādāt kaimiņos esošās Lietuva un Polija. Šīs valstis aktīvi strādā, lai neatkarīgo mediju un žurnālistu sniegtā informācija tiktu pārraidīta sabiedrībai. Slēgtas robežas, žurnālistu darbības ierobežojumi un citi pasākumi bija Baltkrievijas varas iestāžu atbildes reakcija uz šādām darbībām, skaidro žurnālists.
Arī Latvija ir sūtījusi atbalstošus signālus baltkrievu tautai. Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija bija pirmās valstis, kuras ieviesa sankcijas pret režīma amatpersonām, kurām ir saistība ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu apspiešanu. Šo atbalstošo signālu sniegšana izskaidro arī Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma vēršanos ne tikai pret Rietumiem kopumā, bet konkrēti pret Baltijas valstīm, notikumu likumsakarību skaidro Īvāns.
Lastovskis vērš uzmanību uz to, ka bieži vien gan Baltkrievija, gan Krievija savās iekšpolitiskajās problēmās vaino rietumvalstis, bet šobrīd par vainīgajām Baltkrievijā tiek uzskatītas pārsvarā Baltijas valstis un Polija. Kāpēc šoreiz ne Rietumvalstis? Īvāns skaidro, ka situācija Baltkrievijā atgādina Krievijas propagandas iestrādnes, kur tiek akcentēta Rietumu ietekme. Šajos propagandas motīvos ir iespējams novērot uzskatus, ka noteicēji ir Rietumi, bet Baltijas valstis tikai pilda kuratora rīkojumus. "Baltkrievijas taktika vainot tieši Baltijas valstis kalpo par režīma mēģinājumu izteiktos pārmetumus padarīt reālus," sacīja redaktors.
Lastovskis min, ka viena no populārākajām Baltkrievijas režīma tēzēm ir "Protestētāji – alkoholiķi", "Protestētāji – narkomāni" vai arī apgalvojums, ka protestētāji ir uzpirkti, bet izpētīt, cik cilvēku valstī patiešām tic dažādām propagandas veidotāju teorijām, nav iespējams. Īvāns atbildēja, ka Baltkrievijā veikt neatkarīgas socioloģiskās aptaujas nav iespējams, kā arī nav iespējams pārbaudīt līdz šim veikto aptauju rezultātu patiesumu. "Tāpat nedrīkst izslēgt iespējamību, ka Baltkrievijas iedzīvotāji atbalsta Lukašenko, kaut arī apzinās, ka režīms pauž nepatiesu informāciju un nodarbojas ar propagandu, līdz ar to ir grūti noteikt, cik daudz cilvēku patiešām tic dezinformācijai. Šī gada oktobrī Latvijā tika veikta aptauja, kurā noskaidrojās, ka 17% no aptaujātajiem atbalsta Lukašenko, bet arī šajā gadījumā ir iespējamas spekulācijas par to, vai šie 17% tic tam, ko pauž prezidents, vai atbalsta Lukašenko citu iemeslu dēļ," sacīja Īvāns.
Arī Latvijas sociālos tīklus skāra dezinformācija par to, ka opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku atbalsta miljardieris Džordžs Soross, pamatojot to ar faktu, ka viens no Francijas intelektuāļiem Bernārs-Anrī Levī bija ieradies Lietuvā, lai intervētu Tihanovsku. Levī ir Sorosam zināms cilvēks, kas kalpoja par iemeslu tam, lai runātu par saikni starp Sorosu un Tihanovsku.
Kā paskaidro Kārkluvalks, kopumā Latvijā šādu avotu, kas izplata dezinformāciju tieši par Baltkrieviju, nav daudz. Viņš uzsver, ka tie avoti, kas izplata Covid-19 dezinformāciju, izplata arī dezinformāciju, kas skar Baltkrievijā notiekošo. "Tas skaidrojams ar to, ka šiem kanāliem trūkst oriģinalitātes. Tie pievienojas tiem uzskatiem, kurus pauž krievu un angļu valodā ziņojošie kanāli," sacīja žurnālists.
Diskusijas dalībnieki sprieda, ka Baltkrievijā liela loma ir Krievijai, un Lukašenko nebaidās uzsvērt, ka abas valstis ir "brālīgas tautas", kuras ir ekonomiski ļoti cieši saistītas, bet pēdējo pāris gadu laikā abām valstīm ir radušās domstarpības, kas saistītas ar cenu paaugstinājumu naftas resursiem, kurus Krievija piegādā Baltkrievijai.
Īvāns papildināja: "Lukašenko šādam noteikumam nevēlējās piekāpties un sāka atklāti runāt par Krieviju kā par ienaidnieku, tajā pašā laikā paplašinot sakarus ar Rietumiem, kā rezultātā tika atcelta daļa pret Baltkrieviju vērsto sankciju. Pēc vēlēšanām Lukašenko ātri vien saprata, ka no Rietumiem palīdzību negūs un viņa vienīgā iespēja ir vēršanās pie Krievijas, cerot uz Vladimira Putina palīdzību. Tajā brīdī bija novērojama strauja retorikas maiņa gan no Baltkrievijas, gan Krievijas puses. Šobrīd gan Maskava, gan Minska runā par "krāsainajām revolūcijām" un "Rietumu sazvērestībām"".
Viņš arī uzsver, ka ir svarīgi atcerēties, ka autoritāros režīmos varas iestādes, amatpersonas un valstij piederošie mediji ir rīks, ar kura palīdzību tiek nodota varas politiskā dienaskārtība un informācija, un visi oficiālie avoti šādā situācija nevar tikt uzskatīti par objektīviem.
Vairāk par 2020. gada notikumiem Baltkrievijā lasāms rakstu sērijas "Infodēmija 2020" publikācijā "NATO ķēžu žvadzoņa un uzkrāsoti zilumi jeb Lukašenko propagandas pasaule".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
