Desmit potenciāli lielākās 2021. gada humānās krīzes  (204)

Atbilstoši nevalstiskās organizācijas "The International Rescue Committee" (IRC) ziņojumam faktiski visas lielākās humānās krīzes šogad spēcīgi ietekmēs pandēmija un tās radītās sekas. Vairumā nacionāla līmeņa krīžu pamatā ir bads, bruņoti konflikti un dabas kataklizmas, bet pandēmija tās tikai padziļinās.

Kā atzīmēts ziņojumā, ASV balstītās un galvenokārt ASV Valsts departamenta finansētās palīdzības organizācija par galveno šo krīžu cēloni uzskata pasaules līderu bezdarbību. Noplokot Covid-19 pandēmijas radītajam haosam un sarežģījumiem attīstītajos Rietumos, 2021. gadā redzēsim, kā šis pārbaudījumu pilnais gads atsauksies uz tiem, kuri ir visneaizsargātākie, atzīmē organizācija.

Lūk, desmit 2021. gadā potenciāli lielākās humānās krīzes, kuru novēršanai, atbilstoši IRC ziņojumā teiktajam, pasaule līdz šim darījusi par maz, bet kuru atrisināšana ir tās spēkos. Šis saraksts gan nav uzskatāms par pilnīgu, jo politisku un citu apstākļu dēļ tajā nav iekļauta Ziemeļkoreja, Ķīna, Mjanma un citas valstis vai to teritorijas kurās starptautiskajām palīdzības organizācijām nav iespējas darboties, lai palīdzētu tiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk.

Savukārt 2020. gadā par spīti valsts centieniem piesaistīt arī ekspertus un algotņu no citām valstīm, tostarp kaimiņos esošās Dienvidāfrikas Republikas un pat Krievijas, tiek lēsts, ka 2021. gada sākumā mājas pieaugošās vardarbības dēļ pametuši jau pusmiljons cilvēku kas nozīmē, ka viņu skaits gada laikā ir vairāk nekā dubultojies, bet kopumā 1,3 miljoniem būs nepieciešama palīdzība. Palīdzības sniegšana apgrūtināta ne tikai džihādistu kontrolētajos reģionos, bet arī ārpus tiem Covid-19 pandēmijas, kā armijas noteikto ierobežojumu dēļ.

Sankciju dēļ jau tā ierobežotā ārējā tirdzniecība 2020. gadā stājās vēl vairāk. Pārtikas trūkums, augstas cenas un darba trūkums valsts kontrolētajā ekonomikā spiež aizvien lielāku iedzīvotāju daļu doties pāri robežām. To veicina arī kriminālu bandu varas pieaugums Venecuēlas lielākajās pilsētās, īpaši galvaspilsētā Karakasā. Neskatoties uz slikto situāciju, kādā ir valsts pilsoņi, ārēja palīdzība autoritārajā valstī ir izteikti ierobežota, un sagaidāms, ka administratīvi ierobežojumi ārvalstu finansētām palīdzības misijām varētu kļūt vēl stingrāki.

Džihādisu grupējuma "Boko Haram" un citu islāmistu vardarbības dēļ valsts islāmticīgajos ziemeļos pēdējās desmitgades laikā bēgļu gaitās devušies jau trīs miljoni cilvēku, bet palīdzība kopumā nepieciešama aptuveni deviņiem miljoniem.

IRC atzīmē, ka aizvadītajā 2020. gadā Nigērijā esošā krīzes situācija izrādījusies visnāvējošākā civiliedzīvotājiem, valstij upuru skaita ziņā apsteidzot pat tādas valstis kā Afganistānu, Sīriju un Jemenu, kurās ilgstoši norisinās karadarbība ar smagajiem ieročiem. Par spīti valdības centieniem bruņot vietējās ciltis, lai tādējādi veiksmīgāk cīnītos ar islāmistu grupējumiem, pēdējā gada laikā krīze ir tikai pieaugusi, bet pandēmijas radītie ierobežojumi smagi skāruši ekonomiku, jau tā novājinātajos reģionos draudot izraisīt arī badu.

Kopējais valsts iedzīvotāju skaits: 11,2 miljoni
Iedzīvotāju skaits, kurus krīze skar tieši: 7,5 miljoni
2021. gadā pasaulē joprojām jaunākā ANO atzītā valsts Dienvidsudāna atzīmēs 10. gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas. Jaunās valsts pašnoteikšanās tika izcīnīta ilgstošā militārā konfliktā ar Sudānu. Arī pēc neatkarības pasludināšanas turpinājās konflikts par dabas resursiem bagāto teritoriju piederību pierobežā, taču pēc relatīvas vienprātības panākšanas abu karojošo valstu starpā un neilga miera perioda jaunu, šoreiz iekšēju, militāru konfliktu aizsāka savstarpēji konkurējoši politiskie spēki.

Šobrīd tiek uzturēts pamiers, taču trauslo koalīciju draud "uzspridzināt" jebkuras negaidītas grūtības. Covid-19 pandēmija valstī ar vienu vājākajām veselības sistēmām ir tikai viens no šādiem draudiem. Valsts iedzīvotāji pēdējos gados saskārušies gan ar varasiestāžu visatļautību, gan plūdiem un vērienīgiem siseņu mākoņu postījumiem.

Konfliktējošo pušu darbību dēļ pieaug ievainoto, bojāgājušo un mājokļus pametušo skaits. Tiek lēsts, ka iekšēji Burkinafaso bēgļu gaitās devušos skaits gada laikā dubultojies un sasniedzis jau miljonu. Tas ir straujākais mājokļus pametušo cilvēku daudzums kādā valstī pēdējā gada laikā, turklāt to radījis iekšējs konflikts, kas pievērsis nelielu uzmanību ārpus valsts un reģiona.

Līdz ar bruņotu bandu ietekmes palielināšanos kontroli zaudē ne tikai drošības struktūras, bet cieš arī valsts veselības un izglītības sistēmas. IRC pieļauj, ka nākamgad pārbaudījumiem pievienosies arī bads, kuru veicinās bandu cīņu novājinātās valsts ekonomikas lejupslīde.

2020. gada nogalē valstī izcēlās militārs konflikts, valdības spēkiem cenšoties apspiest Tigrejas reģiona separātistu kustību. Bēgļu straumes uz kaimiņos esošo Sudānu apliecina, ka krīze reģionā nav atrisināta, lai gan centrālā vara apgalvo pretējo

Turklāt klimata pārmaiņas, 2020. gadā parādījušies siseņu mākoņi, kuri, visticamāk, gaidāmi arī nākamgad, kā arī Covid-19 pandēmija pasliktinājusi lielas iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus. IRC lēš, ka skaitliski Etiopijā ir otrs lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē, kam 2021. gadā būs nepieciešama palīdzība.

Izteikti smaga krīze ir Kongo austrumu reģionos, kuros reģionālie bruņotie grupējumi cīnās par dabas resursu kontroli. To, kā arī pandēmijas vēl vairāk pluinītās vājās ekonomikas dēļ valstī, kurā jau tā veselības sistēma ir vāji attīstīta, nākamgad daudzviet draud bads. Kongo ir viena no tām valstīm, kas par spīti augošajai nepieciešamībai pēc palīdzības izjutusi vislielāko starptautiskā atbalsta kritumu.

Tikmēr, lai arī Sīrijas pilsoņkarš no plaša konflikta ir lokalizēts uz atsevišķiem reģioniem, uzbrukumi civiliedzīvotāju mājokļiem, palīdzības organizāciju darbiniekiem un pat slimnīcām turpinās. Ārēju aktoru, tostarp starptautisku organizāciju iespējas palīdzēt Sīrijā mītošajiem ir ārkārtīgi ierobežotas. Veselības sistēma ir iznīcināta gandrīz visur valstī, neatkarīgi no tā, kas kontrolē konkrētas teritorijas, kas radījis papildu riskus pandēmijas dēļ.

IRC paredz, ka nākamgad Afganistānā dubultosies nepieciešamība pēc palīdzības. To veicina ne tikai nemierīgā drošības situācija, bet arī pandēmija un klimata pārmaiņas, kas valsti skar visai smagi – Afganistānā ikgadēji pieaug gan sausuma, gan postošu plūdu draudi. Pasliktinoties kopējai situācijai, īpaši to izjūt sievietes, kuras jau tā valstī cieš no vardarbības ģimenē vairāk nekā vidēji pasaulē, kā arī pāragri uzspiestām laulībām, atzīmēts ziņojumā.

Visus šos gadus konflikta, boikota un tagad arī pandēmijas dēļ palīdzības sniegšana bijusi ļoti apgrūtināta, turklāt problēmas sasniegt tos, kam tā nepieciešama, aizvien pieaug. Rezultātā no ārējas palīdzības šobrīd ir atkarīgi jau 80% valsts valsts iedzīvotāju. Valstī jau sen daudz vairāk iedzīvotāju cieš un miruši bada, ne pandēmijas vai militārā konflikta dēļ.

Organizācija norāda, ka līdz šim krīzi veicināja abu karojošo pušu nevēlēšanās ievērot civiliedzīvotāju tiesības – vairāk nekā 40% mirušo militāras darbības rezultātā miruši dzīvojamajos rajonos, atzīmēts ziņojumā. To apliecina arī pienācīgu apstākļu nenodrošināšana palīdzības organizāciju darbam. Tā rezultātā daudzas palīdzības organizācijas atteikušās sūtīt savus darbiniekus valstī, turklāt jau 2020. gadā ievērojami samazinājās palīdzības finansējums.