Kaspijas jūrai draud izzūdošās Arāla jūras liktenis, brīdina zinātnieki  (57)

Sasilstot atmosfērai un globāli ceļoties jūras līmenim, Kaspijas jūras reģionam draud pretējais – straujš nokrišņu samazinājums un pastiprināta ūdens iztvaikošana no ezera. Aptuveni cilvēka dzīves laikā jeb līdz 21. gadsimta beigām Kaspijas jūras līmenis varētu nokristies pat par 18 metriem.

Tas savukārt nopietni apdraud Kaspijas jūras krastā esošās piecas valstis, to pārtikas resursus, kā arī uz jūras ceļu apkalpošanu balstīto transporta infrastruktūru. Šādas krīzes palielina arī savstarpēju konfliktu risku, bet medijs atzīmē, ka neviena no tām līdz šim nav izrādījusi ne tikai trauksmi par šo situāciju, bet, spriežot pēc dažādiem plāniem, piemēram, ostu projektiem, draudošo problēmu nemaz neapzinās.

Brēmenes zinātnieku grupa, kuru vada Matiass Prange, atzīmē, ka ne tikai šajās valstīs, bet arī globāli izzūdošo ezeru negatīvajai ietekmei tiek pievērsta pārāk maza uzmanība. Pētnieki atzīmē, ka, visticamāk, šobrīd rīkoties, lai katastrofu novērstu, ir par vēlu. Jau šobrīd jūrā ūdens līmenis krītas par sešiem līdz septiņiem centimetriem gadā, Pranges vadītā pētnieku grupa pauž dabaszinātnei veltītā izdevumā "Communications Earth & Environment".

"Kaspijas jūras līmeņa krišanās tiek paredzēta par 9 līdz 18 metriem līdz šī gadsimta beigām vidēju un augstu emisijas scenāriju gadījumā, ko izraisīs pieaugoša ezera ūdens iztvaikošana, ko neatsvērs upju ūdens pienesums vai nokrišņi. Atbilstoši šīm jaunajām prognozēm, 21. gadsimta laikā Kaspijas jūras līmeņa kritums būs līdz pat divām reizēm lielāks, nekā tika paredzēts, balstoties uz agrāki izstrādātiem klimata modeļiem," pauž zinātnieki.

Prognozētā jūras atkāpšanās (ar sarkanu) un jūras dziļums pēc tās:

Viņi raksta, ka ūdens līmeņa krišanās par 9 līdz 18 metriem nozīmēs, ka par sauszemi kļūs plašais Kaspijas šelfs ezera ziemeļos, Turkmēņu šelfs dienvidaustrumos, kā arī plašas piekrastes joslas Kaspijas jūras vidusdaļā un dienvidos. Turklāt pilnībā izžūs milzīgais Karabogazgolas līcis. Ūdens līmenim nokrītoties par deviņiem metriem, Kaspijas jūras platība samazināsies par 23%, bet negatīvākās prognozes rezultātā ūdens līmenis varētu atkāpties no 34% tagadējās ezera platības.

Pirmās acīmredzamākās sekas, gluži kā tas bija arī Arāla jūras gadījumā, būs ekoloģiskais kaitējums. Piemēram, plašā salīdzinoši seklākā jūras ziemeļu daļa ir mājvieta unikālām zivju sugām. Ekonomiska reģiona lejupslīde sekos, potenciāli palielinot spriedzi etniski daudzveidīgajā reģionā. To apliecināja jau agrāk gadiem ilgušās piekrastes valstu diskusijas par to, vai ūdenstilpe ir ezers vai jūra, no kā bija atkarīgas valstu jūras robežas un attiecīgi valstu netraucēta ezera un zem tā esošo resursu izmantošana noteiktās teritorijās. Krastiem atkāpjoties un sauszemes platībām palielinoties, valstīm būs jāvienojas par jaunām robežām.

Tikmēr pētnieki brīdina, ka piekrastes valstis nav pat izrādījušas izpratni, ka šādas problēmas pastāv. Vēl 2011. gadā starpvaldību komisija nākusi pie slēdziena, ka Kaspijas jūras līmeņa kritums būs neliels. Atbilstoši tam, faktiski nenotiek nekāda politiska un ekonomiska plānošana, lai novērstu vai mazinātu ne tik tālā nākotnē gaidāmas problēmas.