Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās pērn vienubrīd jau bija saskatāmi uzlabojumi, bet kopš Alekseja Navaļnija saindēšanas situācija ir pasliktinājusies un labākajā gadījumā paliks nemainīgi vēsa, lēš "Kommersant" žurnāliste, kā arī Krievijas parlamentu konsultējošās Ārlietu un aizsardzības politikas padomes locekle Jeļena Čerņenko.
"ES ir lēmusi, ka Krievijas amatpersonas par šo incidentu [Navaļnija saindēšanu] ir atbildīgas un ieviesa sankcijas pret Vladimira Putina sabiedrotajiem. Šis solis Kremli neapmirināja, jo netika piedāvāti nekādi pierādījumi, lai parādītu, kā dažas no augstākajām sankcijām pakļautajām amatpersonām bijušas saistītas ar opozīcijas līdera saindēšanu," raksta Čerņenko.
Tas, viņasprāt, novedis pie tā, ka Krievija uz Eiropas Savienību skatās kā uz sodošu organizāciju. Krievijā arī pieaug sajūta, ka sankcijas būs ilgstošas. Pirmoreiz Kremlis to sapratis jau tad, kad netika atvieglotas vai atceltas tās sankcijas, kuras ES ieviesa, reaģējot uz Krievijas uzbrukumu Ukrainas apsardzes kuģiem Kerčas šaurumā. Apkalpes kopā ar peldlīdzekļiem pēc ilgstošas aizturēšanas tika atbrīvotas, bt sankciju režīms no tā nemainījās.
"Augošā negativitāte [attiecībās] kopā ar jebkā īpaši pozitīva trūkumu, mudinājusi ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nesenā runā spēcīgi kritizēt ES," skaidro Čerņenko.
Līdz ar to 2021. gadā abu pušu – Eiropas Savienības un Krievijas – attiecības paliks nemainīgas vai pat pasliktināsies. Pasliktināšanos varētu veicināt potenciāla Rietumu saliedēšanās, ES un jaunievēlētā Džo Baidena vadītajai ASV no jauna pastiprinot spiedienu pret Maskavu par tās pārkāpumiem cilvēktiesību jomā un pūliņiem "ar elkoņiem atgūt savu vietu postpadomju telpā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
