Lietuvai ir bijusi sava vēsturiskā misija - salauzt padomju apmāna un vardarbības doktrīnu - un tieši Lietuvā sāka brukt sarkanā melu impērija, trešdien ikgadējā Brīvības aizstāvju dienā norādījis pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.
"Lietuva bija pirmā no padomju kolonijām, kurā izveidotā atbrīvošanās kustība - Sajūdis - uzvarēja demokrātiskās parlamenta vēlēšanās, un cilvēku pilnvarotie pārstāvji vienotā balsojumā paziņoja par neatkarīgas valsts atjaunošanu. Līdz ar to sākās jaunas, demokrātiskas sabiedrības veidošana - ne vairs pēc padomju okupācijas uzspiestās diktatūras kārtības ar pašpasludinātiem un pašieceltiem priekšniekiem," viņš sacījis attālinātā piemiņas pasākumā, kas bija veltīts 30. gadskārtai kopš traģiskajiem 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā.
Kā atgādinājis Landsberģis, atbildot uz Lietuvas nevēlēšanos uzklausīt norādījumus no Kremļa, "impērija dusmās trakoja, biedēja un sodīja, bet nespēja salauzt" Lietuvu.
"Pienāca diena, kad Padomju Savienība raidīja pret neatkarīgo Lietuvu savu karaspēku. Tas bija 1991. gada janvāris, kulminācija 13. datuma dienā un naktī - sadursme starp neapbruņotiem pilsoņiem, kuri aizstāvēja savu brīvību, un svešu armiju, tankiem, lodēm un spridzekļiem, kas nogalināja Lietuvas cilvēkus. Neapbruņotie brīvības aizstāvji un viņu vadītāji izturēja, bet uzbrucēji aizrijās ar savu žulti," viņš uzsvēris.
Pēc Landsberģa teiktā, Lietuva tobrīd likusi padomju impērijai saprast - "mēs neesam tava muiža, mēs neesam tavi dzimtcilvēki, mēs dzīvosim saskaņā ar brīvu tautu kārtību, kuras vārds ir demokrātija".
Iekarotājiem šī brīvība nebija pieņemama, bet par to nācās cīnīties no pašām pirmajām dienām pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā, norādījis toreizējais Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.
"Tāda bija mūsu uzvara Viļņas kaujā par daudzu tautu brīvību," viņš uzsvēris.
Lietuva par valstiskās neatkarības atjaunošanu paziņoja 1990. gada 11. martā, bet 1991. gada 13. janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
