ASV sankcijām pakļauts Krievijas kuģis "Fortuna", ar kuru šobrīd tiek izbūvēti pēdējie pa Baltijas jūras gultni ejošā gāzes vada "Nord Stream 2" kilometri. Sankcijas mērķētas vērienīgā infrastruktūras projekta apturēšanai, raksta "Radio Brīvā Eiropa".
Gāzesvada posmu novietošanai un savienošanai zem ūdens paredzētais kuģis "Fortuna" (augšā redzamā fotogrāfija ar kuģi pie Vācijas krastiem tapusi 14. janvārī) nevar darboties viens pats, un sankcijas paredz skart ikvienu uzņēmumu jebkurā valstī, kura palīdzēs kuģim pabeigt savu uzdevumu. ASV skaidri norādījušas, un vairākas Austrumeiropas valstis tam piekrīt, ka "Nord Stream 2" projekts stiprinās Krievijas ietekmi uz Eiropas Savienības valstīm, īpaši Vāciju, vienlaikus kaitējot Ukrainas ekonomikai. Līdz šim liela daļa gāzes ES nonāk pa cauruļvadiem caur to, kas ienes Ukrainai ievērojamu daļu ienākumu.
Vācijas valdība jau izteikusi neapmierinātību ar ASV lēmumu, turpinot atbalstīt daudz kritizēto projektu. ASV jau 2019. gada izskaņā pieņēma likumu, kas sankcijām pakļauj ikvienu kuģi, kas piedalās projekta infrastruktūras izbūvē. Līdz ar to no "Nord Stream 2" būvniecības aizgāja Šveices uzņēmums "AllSeas", kas bija īstenojis jau aptuveni 90% visu būvdarbu.
Tagad Krievija vēlas pabeigt projektu, izmantojo tikai savus kuģus, bet ASV atbilstoši paplašinājušas sankcijas. Jaunās sankcijas stājas spēkā otrdien, 19. janvārī.
Sankcijas pret "Nord Stream 2" būvniecību pieņemtas aizejošā prezidenta Donalda Trampa laikā. Sagaidāms, ka jaunievēlētais prezidents Džo Baidens pie tām pieturēsies, jo paredzams, ka viņa attieksme pret Krievijas politiku varētu būt vēl striktāka. Viņš iepriekš arī kritizējis "Nord Stream 2" projektu. Vienlaikus viņa darba plānā ir attiecību uzlabošana ar Eiropas partneriem, tostarp projekta atbalstītāju un ES smagsvaru Vāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
