Mjanmas armija pirmdien uz gadu izsludinājusi ārkārtējo stāvokli un pēc valdības vadītājas Aunas Sanas Su Či aizturēšanas par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju iecēlusi bijušo ģenerāli Minu Šve, kas līdz šim ieņēma viceprezidenta amatu.
Armijai piederošais televīzijas kanāls "Myawaddy TV" paziņojis, ka tas bijis nepieciešams, lai saglabātu valsts "stabilitāti", jo vēlēšanu komisija (UEC) nav spējusi atrisināt situāciju, ko radījuši novembrī notikušajās vēlēšanās pieļautie "milzu pārkāpumi".
Līdz ar līdzšinējo faktisko valsts līderi Aunu Sanu Su Či aizturēts prezidents un citas augstākās valdības amatpersonas, kā arī politisko partiju līderi.
Starp aizturētajiem ir arī reģionālo valdību locekļi un studentu aktīvisti.
Lai gan par prezidentu iecelts Šve, saskaņā ar ārkārtējā stāvokļa noteikumiem faktiskā vara nonākusi armijas komandiera Mina Auna Hlaina rokās.
Lielāko pilsētu ielās parādoties armijai, pirmdienas rītā no Mjanmas saņemtas ziņas par telefona un interneta sakaru traucējumiem.
Bažas par militāro apvērsumu valstī valdīja jau dienām ilgi, jo pieauga spriedze starp armiju un valdošo partiju Nacionālā Demokrātijas līga (NLD).
Apvērsums noticis dažas stundas pirms paredzētās jaunievēlētā parlamenta sanākšanas.
Armija pieprasīja atlikt parlamenta sanākšanu, jo esot atklājusi masveida vēlēšanu rezultātu viltojumus, lai gan tiešus pierādījumus armija nav sniegusi.
Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar armijas pārstāvjiem, Su Či noraidīja militārpersonu prasības atlikt parlamenta sasaukšanu.
Tikmēr vietējo vēlēšanu komisiju pārstāvji pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka nav atrasti vērā ņemami pārkāpumi novembrī notikušajās vēlēšanās, kurās ar lielu balsu pārsvaru uzvarēja NLD.
Armija Mjanmā pie varas atradās gandrīz pusgadsimtu, un pārejas process uz daļēju civilo pārvaldi sākās tikai 2010. gadā.
Līdz ar daudzu citu politieslodzīto atbrīvošanu arī Nobela Miera prēmijas laureāte Su Či tika atbrīvota no mājas aresta, kurā viņa bija atradusies 15 gadus.
Pēc vēlēšanās, kas notika 2015. gadā, par pirmo valsts padomnieci jeb faktiski premjerministri kļuva Su Či.
Tas raisīja optimismu par gaidāmo valsts demokratizāciju.
Tomēr kopš tā laika Su Či cilvēktiesību cīnītājas tēls ir ievērojami nobālis un viņa izpelnījusies starptautiskās sabiedrības kritiku par vardarbību pret rohindžu minoritāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
