Tā ir lielākā civilā traģēdija ASV, upuru skaita ziņā to pārspēja tikai teroristu uzbrukumi Dvīņu torņiem 2001. gada 11. septembrī. Vienā dienā, 1904. gada 15. jūnijā, gāja bojā vairāk nekā 1000 Ņujorkas vācu kopienas iedzīvotāju, un pēc šīs nelaimes Ņujorkas “Mazā Vācija” palēnām izmira.
Līdz pat 1904. gadam Ņujorkā bija trešā lielākā vāciešu kopiena pasaulē, piekāpjoties vien Berlīnei un Vīnei. Milzīgs vācu ieceļotāju vilnis ASV sākās ap 1840. gadu, liela daļa no imigrantiem palika Ņujorkā un apmetās Manhetenas Īstvilidžas rajonā. Iebraukušie vācieši pārsvarā bija čakli amatnieki, kuri Manhetenā ieviesa savu “kārtību”. Klasiskā vācu ieceļotāja mājā pagrabā atradās darbnīca, pirmajā stāvā veikaliņš, bet augstākos stāvos dzīvojamās telpas. 19. gadsimtā vairāk nekā puse no Ņujorkas maizniekiem un galdniekiem bija vācieši. Tāpat vācieši Ņujorkā veidoja savas amatnieku ģildes, arodbiedrības un pat bankas.
Ap 1870. gadu Ņujorkā dzīvoja jau aptuveni 60 tūkstoši vācu izcelsmes iedzīvotāju, kuri Manhetenā aizņēma gandrīz 400 kvartālus, veidojot pirmo “etnisko ciematu” šajā ASV lielpilsētā. ASV nonāca, piemēram, arī vairāki Vācijas alus darītāji, kuru pēdas ir redzamas joprojām. ASV alus darītavu “Anheuser-Busch”, “Schlitz” un “Pabst” pirmsākumi ir meklējami 19. gadsimta vidū, kad ieceļojušie vācieši pārveda pār okeānu savas alus darīšanas tradīcijas. Arī klasiskie Ņujorkas hotdogi un hamburgeri patiesībā ir no vāciešiem pārņemti ēdieni – Frankfurtes desiņas un Berlīnes kotlešu maizītes.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
