Krievija varētu apsvērt atgriešanos starptautiskajā līgumā, kas ļauj veikt novērošanas lidojumus pār militārajiem objektiem, ja ASV pārskatīs lēmumu par izstāšanos no šī līguma, otrdien pavēstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Maskava pagājušajā mēnesī paziņoja, ka izstājas no līguma, ko ASV bija pametušas jau pērn.
Krievijas idejas par līguma saglabāšanu pēc tam, kad ASV to bija pametušas, neesot sastapušas nekādu Vašingtonas sabiedroto ieinteresētību, norādīja Maskava.
Lavrovs otrdien pēc sarunām Maskavā ar Zviedrijas ārlietu ministri un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētāju Annu Lindi sacīja, ka Maskava līgumā varētu atgriezties.
"Ja ASV atgriezīsies pie šī līguma ievērošanas pilnā apmērā, tad Krievija, varu jums to pateikt, būs gatava uz šo jauno situāciju paraudzīties konstruktīvi," preses konferencē sacīja Lavrovs.
Krievija ir tikai paziņojusi par nodomu līgumu pamest, tomēr oficiāli paziņojumu pārējām līguma pusēm nav iesniegusi, viņš piebilda.
Lavrovs ar šo paziņojumu nācis klajā dažas dienas pēc tam, kad Maskavai un Vašingtonai izdevās panākt vienošanos par pēdējā kodolieroču kontroles līguma saglabāšanu, kura termiņš būtu beidzies 5. februārī.
ASV un Krievijas prezidenti Džo Baidens un Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā telefonsarunas gaitā apsprieda Atvērto debesu līgumu un citus jautājumus, pavēstīja Kremlis, plašāk šo tēmu neizvēršot.
Pērn maijā ASV toreizējais prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstāsies no Atvērto debesu līguma, apsūdzot Maskavu līguma nosacījumu pārkāpšanā.
ASV izstāšanās procesu pabeidza novembrī.
1992. gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002. gadā un ietvēra vairāk nekā 30 dalībvalstis eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Pēc līguma idejas, jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas.
Krievija ir noliegusi, ka būtu pārkāpusi šo līgumu.
Eiropas Savienība (ES) ir aicinājusi ASV pārskatīt savu lēmumu un mudinājusi Krieviju palikt līgumā.
Maskava apgalvojusi, ka ASV izstāšanās grauj globālo drošību, apgrūtinot valdību iespējas interpretēt citu valstu nolūkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
