'Eiropas diena': Vakcīnu eksporta skandāls un kas traucē izsekot Eiropas naudas ceļus?  (9)

Šobrīd, kad vairākas valstis Covid-19 vakcinācijas tempā aizsteigušās Eiropai priekšā, žurnālisti un politiķi turpina atklāt iemeslus, kādēļ tā. Kavēšanās radījusi arī bažas, ka daļa Eiropā saražoto vakcīnu devu tikušas izvestas uz valstīm, kas bijušas gatavas par tām samaksāt vairāk, bet bažu novēršanai steigā izveidotā vakcīnu eksporta kontroles sistēma izraisīja pamatīgu diplomātisko skandālu starp Eiropu un Lielbritāniju. Kaut Dombrovskis Eiropā atbild par tirdzniecību, ne veselību, sākotnēji vairāki mediji tieši viņa uzvārdu locīja saistībā ar šīm nedienām, bet vēlāk izskanēja viedokļi, ka latvieti par grēkāzi izvēlējusies fon der Leiena. Abi politiķi gan to noliedz.

Tikmēr Briselē bāzētās domnīcas CEPS pētnieki pēc Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas ierosinājuma ir apkopojuši informāciju par 50 lielākajiem Eiropas Savienības Lauksaimniecības un Kohēzijas fondu līdzekļu saņēmējiem katrā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Lielbritānijā. Pētījuma gaitā analizēta informācija par vairāk nekā 10 miljoniem personu, kas 2018. un 2019. gadā saņēmušas maksājumus no ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un vairāk nekā pusmiljonu projektu, kas laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam finansēti no kohēzijas fondiem. Janvāra beigās pētnieki nāca klajā ar saviem sākotnējiem secinājumiem. Viens no tiem – Eiropas Savienības dalībvalstīs šobrīd darbojas kopumā 292 dažādas ziņošanas sistēmas, kurās tiek apkopoti dati par Eiropas Savienības naudas saņēmējiem, tās ir savstarpēji nesalīdzināmas, bet līdzekļu galasaņēmēju identificēšana ir apgrūtināta.