Ķīnas politika "skaldi un valdi", Austrumeiropai piedāvājot vienu, bet Rietumeiropai ko citu, lai tādējādi šķeltu Eiropas Savienības vienoto politiku, saskārās ar acīmredzamu atturību. Pirmkārt, no Baltijas valstīm, kas no ciešākām saiknēm ar Ķīnu līdz šim neko nav guvušas un ar bažām seko Krievijas un Ķīnas tuvināšanās centieniem. Tagad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pievienojās arī Bulgārija, Rumānija un Slovēnija, no kurām augstāko amatpersonu - prezidentu vai premjeru – vietā piedalījās ministri, neskatoties uz Ķīnas spiedienu.
Formāts "17+1" ilgus gadus ļāvis Ķīnai atsevišķi uzrunāt Austrumeiropas valstis, solot tajās investīcijas tā dēvētās "jostas un ceļa" iniciatīvas ietvaros. Tomēr tikai retā valsts var norādīt uz konkrētiem ekonomiskiem ieguvumiem, turklāt citas, piemēram, Melnkalne ieguvušas pretrunīgi vērtētas parādsaistības simtiem miljonu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
