20. gadsimta septiņdesmitajos gados par spīti Dzelzs priekškaram un Valsts drošības komitejas (VDK) spēkam, gan pašā PSRS, gan ārzemēs nebija noslēpums, ka toreizējais valsts līderis Brežņevs atpūtās valsts vasarnīcā Nr.1 Krimā. Te viņš pozēja žurnālistiem un pieņēma ārvalstu līderus.
1955. gadā ģenerālsekretāram Nikitam Hruščovam celtā vasarnīca ar nosaukumu "Glicinija" bija samērā pieticīga, ja salīdzina ar mūsdienu Krievijas amatpersonu īpašumiem, taču Brežņavam tā patika izdevīgās atrašanās vietas dēļ, skaidro "Proekt". Tā ir blakus jūrai, pusstundas brauciena attālumā medību rezervāts. Ģenerālsekretāram ļoti paticis peldēt, viņš ūdenī varējis pavadīt pat divas trīs stundas pēc kārtas. Jūrā viņu bieži pavadīja apsardze un speciāla nirēju grupa.
Brežņevs uz vasarnīcu braucis līdz pat savai nāvei 1982. gadā. Pēc tam "Glicinija" pārstāja būt par vasarnīcu Nr.1. Šo vietu vēlāk, bez redzama entuziasma, apmeklēja arī Jurijs Andropovs un Mihails Gorbačovs. Pēdējais vasarnīcas vietu uzskatījis par nedrošu un devis rīkojumu uzcelt jaunu villu Sariča ragā netālu no Forosas.
Pēc tam "Glicinijas" nozīmība gaisa un deviņdesmitajos gados tā kļuva par dārgu, bet tomēr publiski pieejamu viesnīcu. Pārmaiņas sākās, kad 2014. gadā Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, norāda medijs.
Valsts vasarnīca Nr.1 tika nacionalizēta, bet 2019. gadā vietējās okupācijas varasiestādes paziņoja, ka īpašums, kas izvietots 26 hektāru lielā platībā, ir pārdots par lielu summu – 1,2 miljardiem rubļu (13.4 miljoni eiro). Pircējs netika atklāts.
Drīz tika noskaidrots, ka vasarnīcu nopirkusi akciju sabiedrība "Oreanda-12", kas reģistrēta astoņus mēnešus pirms izsoles. Uzņēmuma ģenerāldirektors – kāds Jānis Ermanis no Maskavas. Citu darījumu minētajai firmai nav bijis, arī Ermanis ne pirms, ne pēc tam nekādus amatus citās kompānijās nav ieņēmis, raksta medijs. Taču firma vasarnīcu nopirkusi par naudu, ko devis pats Ermanis.
"Proekt" izdevās sadzīt pēdas rubļu miljardierim Ermanim depresīvā apkaimē Maskavas austrumos. Audzis parastā deviņstāvu māja Goljanovā, ieguvis ekonomista izglītību, aizrāvies ar vjetnamiešu cīņas mākslu un tagad pasniedz tās nodarbības kādā Maskavas sporta zālē. Saskaņā ar kolēģu un draugu teikto, viņš dzīvo pieticīgi un nav nekāds bagātnieks.
Ermanis medijam vasarnīcas pirkumu nenoliedza, taču plašākus komentārus sniegt atteicās. Drīz pēc pirkuma Ermanis direktora amatu firmā pametis.
"Proekt" atgriežas pagātnē un atgādina faktu, ka 2004. gadā "Gliciniju" jau mēģināja nopirkt Krievijas valsts banka VTB. Taču 2005. gadā pie varas nākušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko par nepatiku Maskavai pieprasīja pārdošanas līgumu lauzt un atgriezt avansā iemaksāto summu, kas bijusi aptuveni trešdaļa no pavisam15 miljoniem dolāru, kas bijusi darījuma summa.
Sākās tiesāšanās, kuras rezultātā tika secināts, ka vasarnīcas nodošana privātās rokās notikusi nelikumīgi, jo "Glicinija" atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, kuras privatizācija ir aizliegta. Darījums tika anulēts.
Lai gan formāli pircēja bija banka, vasarnīca tika pirkta Putina vajadzībām, raksta "Proekt". To savā grāmatā "Pēc Maidana. Prezidenta piezīmes" piemin bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma.
Grāmatā teikts, ka tolaik tas nebija nekāds noslēpums un jau no paša sākuma tika teikts, ka vasarnīca tiek pirkta kā "Krievijas prezidenta oficiālā rezidence Krimā", formalitātes kārtojusi Krievijas Prezidenta lietu pārvalde, bet pēc tam kā pircējs noformēta VTB banka.
Turklāt vasarnīcas pirkuma līgums tika parakstīts Putina vizītes Krimā laikā 2004. gada 12. novembrī. Tajā dienā Putins kopā ar Kučmu atklāja atjaunoto prāmju satiksmi pāri Kerčas šaurumam. Krimā Putinu sagaidīja arī toreizējais premjerministrs un Maskavas atbalstītais prezidenta amata kandidāts Viktors Janukovičs.
Pēc svinīgā pasākuma Putins un Kučma devās uz bērnu nometni "Artek". Šajā laikā viņi teorētiski varēja apmeklēt "Gliciniju", jo valsts vasarnīca tolaik oficiāli juridiski piederēja tieši bērnu nometnei, atzīmē "Proekt".
Kā vēlāk 2009. gadā apgalvoja Ukrainas deputāts un bijušais Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Genādijs Moskaļs, tieši nedabūtās "Glicinijas" dēļ Putins uzsācis pirmo "gāzes karu" ar Ukrainu.
Noskaidrot, kas stāv aiz Ermaņa kunga, kurš bija "Oreanda-12" ģenerāldirektors un vienīgais akcionārs, palīdz uzņēmuma akciju reģistra turētājs – Pēterburgas kompānija "Reģistrācijas un uzskaites centrs" (CUR), raksta "Proekt".
Tas ir 2014. gadā radīts bankas "Rossija" kabatas reģistrators. Šīs bankas galvenais akcionārs ir sens Putina draugs Jurijs Kovalčuks. Arī visi pārējie bankas akcionāri ir Putinam pietuvinātas personas. Savukārt starp mazākuma akcionāriem ir Svetlana Krivonogija, kas bijusi Putina mīļākā un viņa trešās meitas domājamā māte, raksta medijs.
Kā CUR īpašnieki norādītas piecas fiziskas personas – visas saistītas ar banku. CUR uztur pašas bankas "Rossija", kā arī "Nacionālās mediju grupas" un gandrīz visu Kovalčuka Krimas aktīvu akcionāru reģistrus.
Kovalčukam un ar viņu saistītām personām un kompānijām visā Krievijā pieder lepni īpašumi, kurus izmanto prezidents Putins, norāda "Proekt", atsaucoties uz saviem iepriekšējiem pētījumiem.
Pētījums par Brežņeva vasarnīcu publicēts pēc tam, kad janvārī pētījumu par slepenu Putinam celtu pili pie Melnās jūras Gelendžikā publiskoja opozicionāra Alekseja Navaļnija vadītais "Korupcijas apkarošanas fonds".
Tāpat medijos pēdējās dienās ziņots par vēl vienu lepnu objektu Krimā , ko saista ar Putina vārdu. Šajā īpašumā arī esot sava hokeja halle, līdzīgi kā Gelendžikas zemes gabalā, ziņo portāls "Krim. Realiji".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
