ES sankciju sarakstā pēc Latvijas lūguma neiekļauj Lukašenko tuvu oligarhu  (143)

ES sankcijas pašlaik vērstas pret 88 fiziskām personām un septiņiem uzņēmumiem. Trešajā sankciju raundā decembra vidū sarakstā iekļāva arī divus uzņēmējus: būvniecības, mašīnbūves un lauksaimniecības jomās strādājošo Aleksandru Šakutinu un naftas, akmeņogļu tranzīta un banku sfērā ietekmīgo Nikolaju Vorobeju.

Dalībvalstis sprieda arī par citiem uzņēmējiem. Viens no tiem ir Vorobeja biznesa partneris Oleksins, kurš ir aktīvs tranzīta, tabakas, banku un daudzās citās nozarēs. Tomēr viņu no sankcijām paglāba Latvija. "Ja runā par Oleksinu, jā, viņš bija šajā sarakstā. Viņš tika pēdējā brīdī no tā izņemts, svītrots. Jā, mēs zinām, ka tas bija Latvijas delegācijas lēmums," intervijā raidījumam saka Halezins, kurš to noskaidrojis no saviem avotiem Briselē.

Pirmais un redzamākais iemesls Latvijai palūgt neiekļaut Oleksinu sankciju sarakstā noteikti būtu viņa biznesa intereses šeit. Oleksina sievai un dēlam Daugavpilī pieder uzņēmums "Latgales alus", kas nodarbina 70 strādājošos, un kompānija "Mamas D", kas tirgo iesalu un ražo elektrību un siltumu. "Skaidrs, ka Latvija nevēlas zaudēt šādu investoru. Bet lietas būtība ir tāda, ka ar vairākām mūsu izmeklēšanām ir pierādīts, ka līdzekļi, ko Latvijā investē Oleksins, ir iegūti korupcijas shēmās," saka Halezins un atzīmē, ka ir gatavs šo informāciju sniegt Latvijas varas iestādēm, ja tās izrādīs interesi.

Ārlietu ministrijā raidījumam ne apstiprināja, ne noliedza informāciju, ka tieši pēc Latvijas lūguma baltkrievu uzņēmēju Oleksins izņemts no ES sankciju saraksta. Ministrija rakstiskā atbildē minēja, ka sankciju sagatavošanas procesā virkne sākotnējo piedāvājumu tika izņemti dalībvalstu kopīgu diskusiju rezultātā.

"Attiecībā uz A.Oleksina iespējamo iekļaušanu sankciju sarakstā nevaram komentēt klasificēta procesa detaļas. Tas ir normāls ES darba process, ka sākotnēji piedāvātais saraksts var atšķirties no apstiprinātā saraksta. To nosaka dažādi politiski, ekonomiski un juridiski faktori, piemēram, konkrētu pierādījumu esamība kādas personas ielikšanai ES sankciju sarakstos," skaidro ministrijā.

Ministrija arī atgādināja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) runā Saeimā pausto, ka iepriekšējā sankciju pakete bija tikai pirmais solis Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā un kā signāls pārējiem.

Jāatzīmē, ka arī pirms gandrīz 10 gadiem Latvijas diplomāti pielika pūles, lai ES sankcijas pret Baltkrieviju minimāli skartu Latvijas ekonomiku. Toreiz sankcijas piemēroja Jurijam Čižam, ko daudzi uzskatīja par Lukašenko vistuvāko uzņēmēju. Tieši Oleksina ģimene vēlāk pārņēma Čiža kompānijas Latvijā – jau minēto "Latgales alu" un "Mamas D". Čiža ietekme Baltkrievijā saruka, un viņa vietu ieņēma citi, no ierēdņu aprindām nākuši uzņēmēji, tostarp Oleksins.

"Oleksins šodien ir pārstāvēts daudzos biznesos, kas agrāk bija valsts biznesi, bet pēdējos gados tie nonāca privātās rokās. Tie uzņēmēji, kas tos saņēma, viņiem bija jādalās ar Lukašenko ģimeni. Piemēram, ir bizness, kas saucas "Bremino grupa". Tā ir trīs uzņēmēju Zaiceva, Vorobeja un Oleksina alianse. Viņiem ir atdots viss kravu tranzīts caur Baltkrieviju. Šī nauda vispirms nonāk "Bremino", tad caur ofšoru tiek izvesta no valsts. Lielākā daļa nonāk Apvienotajos Arābu Emirātos ārzonu kompānijās, kuras nesniedz informāciju par patiesajiem labuma guvējiem," stāsta Halezins.

2019.gadā Lukašenko ar īpašu rīkojumu Oleksina kompānijai piešķīra ekskluzīvas tiesības importēt Baltkrievijā tabaku. Tāpat Oleksins saņēma atļauju jaunas cigarešu rūpnīcas celtniecībai un tabakas kiosku tīkla attīstīšanai. Viņa vārds arī pieminēts vairākos baltkrievu žurnālistu pētījumos par cigarešu kontrabandu.