Tieši mēnesi pēc tam, kad Baidens stājās amatā un uzreiz spēra soļus, lai no jauna pievienotos paktam, pasaules lielākā tautsaimniecība un otra lielākā oglekļa dioksīda emisiju radītāja oficiāli atgriezusies 2015. gada paktā, kura mērķis ir cīnīties ar planētas bīstami kāpjošo temperatūru.
ASV atgriešanās paktā nozīmē, ka nolīgumā, ko Baidena priekšgājējs Donalds Tramps pameta, atkal ir teju visas pasaules valstis. Fosilā kurināmā industrijas draugs Tramps apgalvoja, ka Parīzes klimata nolīgums ir netaisnīgs pret ASV.
"Klimata izmaiņas un zinātnes diplomātija nekad vairs nebūs mūsu ārpolitikas diskusiju papildpunkti," paziņojumā sveicot ASV atgriešanos Parīzes paktā, norādīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
"Reaģēšana uz reālajiem draudiem, ko rada klimata pārmaiņas, un mūsu zinātnieku uzklausīšana atkal ir mūsu pašmāju un ārpolitikas prioritāšu centrā. Tas ir vitāli mūsu diskusijās par nacionālo drošību, migrāciju, starptautiskajiem centieniem veselības jomā, mūsu ekonomiskajā diplomātijā un tirdzniecības sarunās."
Cildinot Parīzes nolīgumu, par kuru sarunās vienošanos panāca bijušā prezidenta Baraka Obamas administrācija, Blinkens norādīja, ka tālākā klimata diplomātija būs izšķiroši svarīga.
Baidens plāno klimata samitu 22. aprīlī, kas sakritīs ar Zemes dienu, savukārt bijušais ASV valsts sekretārs un pašreizējais Savienoto Valstu sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs aicinājis pasauli novembrī Glāzgovā gaidāmajās ANO klimata sarunās nospraust augstākus mērķus.
Baidens solījis panākt, ka ASV elektroenerģijas sektors līdz 2035. gadam sāk strādāt bez piesārņojuma, kā arī līdz 2050. gadam izveidot nulles emisijas līmeņa ekonomiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
