Zimbabve patlaban ir valsts ar lielāko no Covid-19 mirušo ministru skaitu pasaulē. Kabinets kļuvis ne tikai par vīrusa perēkli, bet arī piemēru citām valstīm, kā darīt nevajag.
Covid-19 pandēmija ļoti spilgti parādījusi katras valsts vājās vietas. Kamēr vienā tā ir lēna un birokrātiska vakcinācijas uzsākšana, citā straujākās vakcinācijas kampaņas īstenošana pasaulē kļuvusi par politisko glābšanas vesti pēc pretrunīgas reakcijas dižķibeles pirmajā posmā. Kamēr vienā daļā pasaules šajā laikā politiķi koncentrējas uz ierobežojumiem un sociālo spilvenu radīšanu, citā – uz ārējā ienaidnieka meklēšanu.
Pandēmija ir ārkārtēji apstākļi visiem, un nav ideālā scenārija. Tomēr dažādo valstu tikpat dažādās reakcijas piedāvā labos un sliktos piemērus, kuriem sekot vai no kuriem izvairīties. Iepriekš esam pievērsušies vairākiem no tiem – Dānijai, Izraēlai, Belizai u. c.
Nevar noliegt, ka Zimbabve starptautiskās politikas entuziastu vidū ir tāds kā "guilty pleasure". Gluži kā Ziemeļkoreja un virkne tā dēvēto "stānu" jeb Centrālāzijas valstu, kurās skaudrā situācija cilvēktiesību, brīvības un ekonomikas ziņā jau sen palikusi ekstravagantu despotu savdabīgo lēmumu, pavēļu un ideju ēnā. Tādām pārvaldes formām ir arī acīmredzama ietekme uz melno statistiku Covid-19 laikā.
Zimbabves fenomens
Valstī ar 14 miljoniem iedzīvotāju un faktiski vienu pareizo politisko spēku kopš valsts neatkarības pasludināšanas gadu desmitiem bija arī viens priekšstāvis – ar paša sejas attēliem rotātos uzvalkos tērpies bijušais revolucionārs Roberts Mugabe (attēlā), kura ekonomiskās reformas 80. gados sākās ar kolonistu pēcteču, balto fermeru, padzīšanu un savā ziņā noslēdzās pirms aptuveni desmit gadiem, kad valsts banka bija spiesta drukāt bezvērtīgas simt triljonu dolāru banknotes.
Mugabi 2017. gadā ar protestu un bruņoto spēku palīdzību no prezidenta krēsla nostūma paša ilggadējs sabiedrotais Emersons Mnangagva. Mugabe 92 gadu vecumā paziņoja, ka metas lauksaimniecībā, bet jaunais līderis, kuru zimbabvieši pazina kā bijušo parlamentārieti, četrkārtēju ministru un viceprezidentu, solīja vērienīgas pārmaiņas.
Pēc kosmētiskām pārmaiņām arī jaunais politiskā spēka "Zanu-PF" līderis jau drīz uz uzvalka sāka drukāt pats savu ģīmetni. Protams, ekstravaganti, bet arī simboliski nozīmīgi – skaidra pieturēšanās pie līdzšinējā līdera un agrākā cīņubiedra iedibinātajām tradīcijām. Mugabe jau pusotru gadu ir aizsaulē, bet Zimbabves politika joprojām ir saistošs fenomens ne tās labāko iezīmju dēļ.
Galvenie notikumi kopš 2020. gada marta:
Martā
Zimbabve pirmo jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 upuri reģistrēja 23. martā. Mirušais bija valstī vadoša uzņēmēja Zororo Makambas dēls Džeimss, kura saslimšana ar Covid-19 tika apstiprināta dažas dienas pirms nāves. Visticamāk, viņš bija inficējies ASV megapolē Ņujorkā, no kuras atgriezās 9. martā, vien divas dienas pirms globālās pandēmijas izsludināšanas.
Zimbabves ārsti turpināja vairāk nekā gadu ilgušos protestus, lai pievērstu uzmanību ārkārtīgi sliktajai situācijai valsts slimnīcās. Viņi norādīja gan uz niecīgo atalgojumu, gan tādu akūti nepieciešamu lietu kā cimdi, šļirces un apsēji trūkumu. Ņemot vērā pandēmijas izsludināšanu, viņi situāciju slimnīcās pasludināja par "kluso genocīdu".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
