Vācijas prokuratūra ceturtdien pavēstīja, ka par parlamenta datu nodošanu Krievijas izlūkdienestam izvirzījusi apsūdzības spiegošanā kādam Vācijas pilsonim.
Aizdomās turamais Jenss F. strādājis uzņēmumā, kuru Bundestāgs bija nolīdzis veikt regulāras parlamenta elektronisko iekārtu pārbaudes. Apsūdzētajam bija piekļuve parlamenta ēku stāvu plāniem PDF formātā, teikts federālās prokuratūras paziņojumā. 2017. gada vasarā aizdomās turamais nodevis šo informāciju Krievijas izlūkdienestam.
"Šim mērķim viņš sagatavoja datu nesēju ar atbilstošajiem PDF dokumentiem un nosūtīja tos Krievijas Berlīnes vēstniecības darbiniekam, kas pamatā strādā ar Krievijas militāro slepeno dienestu GRU," norādīja prokuratūra.
Vācijas izlūkdienesti vairākkārt brīdinājuši par spiegošanas mēģinājumiem vai kiberuzbrukumiem, ko izvērš Krievijas hakeri. Kanclere Angela Merkele maijā parlamentam sacīja - viņai ir konkrēti pierādījumi, ka Krievija šajos uzbrukumos vēršas pret viņu. Vācijas parlaments 2015. gadā cieta kiberuzbrukumā.
Atbilstoši vietējo mediju informācijai aizdomās par uzbrukumu tika turēts Dmitrijs Badins. Arī ASV Federālais Izmeklēšanas birojs šo cilvēku izsludinājis meklēšanā.
Berlīnes un Maskavas attiecībās nav kliedēta spriedze saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu ar ķīmisko ieroci "Novičok". Pēc saindēšanas Navaļnijs ārstējās Vācijas galvaspilsētas slimnīcā, savukārt pēc atlabšanas viņš Krievijā tika aizturēts un ieslodzīts cietumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
