Astotajā podkāsta "Eiropas diena" sērijā padziļināti pievēršamies diviem tematiem - Ķīnas 5G tehnoloģiju radītajam draudam un Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas noslēgtajam investīciju līgumam. To abu vienojošais elements ir Ķīnas un ES attiecības, kā arī Eiropas lielvalstu, īpaši Vācijas, loma tajās.
Eiropas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir ģeostratēģisks trūkums. Tagad Eiropas Savienībai draud izveidoties līdzīga veida atkarība no Ķīnas 5G tehnoloģijām, uzskata Vācijas Maršala fonda pētniece Kristīne Bēziņa. Viņa pērnā gada nogalē publicēja ziņojumu par Eiropas drošības aspektiem, izvēloties 5G tehnoloģiju piegādātāju. Aicināju par to pastāstīt plašāk.
Savukārt Eiropas Parlamenta Ķīnas delegācijas vadītāju Rainhardu Butikoferu uzrunāju pastāstīt savu viedokli par pērnā gada decembrī noslēgto ES un Ķīnas investīciju līgumu. Ķīna to slavē kā labu starptautisko līgumu piemēru un arī Eiropas Komisija to aizstāv. Tomēr to kritizē gan tie, kuri uzskata, ka Eiropas Savienībai ekonomiskā cīņā ar Austrumu lielvaru jādodas kopā ar ASV, gan tie, kuri nav mierā, ka līgums pret komunistisko diktatūru ir pārāk bezzobains. Līgumu vēl jāratificē, tostarp par tā lietderību jāpārliecina arī Eiropas Parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
