Alžīrijas galvaspilsētā Alžīrā otrdien ielās izgājuši ap 2000 protestētāju. Tas bija jau otrais gājiens, kopš to atsākšanas pagājušajā nedēļā, atgriežoties pirms diviem gadiem uzplaiksnījušajai neapmierinātībai ar valdību, ko tagad veicinājuši pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi un ekonomikas lejupslīde.
Vairums protestētāju bijuši studenti un akadēmiskais personāls. Viņi protesta gājienā pieprasījuši brīvu un demokrātisku Alžīriju aicinot armijai nodot valsts vadības grožu nodot demokrātiskām institūcijām. Gājiens norisinājies pa šaurām galvaspilsētas ielām, lai izvairītos no policijas barikādēm uz lielajām ielām, pa kurām studenti gāja jau par tradicionāliem kļuvušos iknedēļas protestu gājienos pirms diviem gadiem.
Policija iesaistījusies atsevišķās sadursmēs ar nelielām protestētāju grupām. Policija arī liegusi sasniegt galveno pasta centrāli, kas valstī kļuvusi par lielāko protestu epicentru.
Protesti aizsākās 2019. gada februārī, tolaik sabiedrībai reaģējot uz četrus termiņus jeb 20 gadus pie varas jau bijušā prezidenta Abdelaziza Buteflika atkārtotu kandidēšanu uz nākamo termiņu. Pēc dažas nedēļas ilgušiem protestiem Buteflika atkāpās, bet protesti turpinājās, pieprasot straujas reformas, lai atsvaidzinātu viņa valdīšanas gados izveidoto birokrātisko ietekmju tīklu.
Protestētāji nebija mierā arī ar 2019. gada nogalē sarīkotajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja bijušais premjers Abdelmadžids Tebune. Opozīcija vēlēšanas aicināja boikotēt. Protesti tika izbeigti tikai pērnā gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija.
Tagad protesti atsākušies, pirmajam gājienam notiekot pagājušajā pirmdienā, 22. februārī, kad tika atzīmēta otrā gadadiena kopš pirmā protesta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
