Vācija dzelzceļs vilciens
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Šoreiz podkāstā "Eiropas diena" runāsim par pirmajiem secinājumiem, pie kā nonākusi Eiropas Parlamenta speciālā komiteja par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju, kā arī aplūkosim, kāpēc 2021. ir pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu.

Pagājušā gada vasarā Eiropas Parlaments nolēma izveidot Īpašo komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, jeb saīsinājumā INGE.

Komitejas uzdevums ir izvērtēt šos riskus dažādās jomās – no nacionālām līdz Eiropas Savienības līmeņa vēlēšanām, dezinformācijas kampaņas tradicionālajos un sociālajos medijos, kiberuzbrukumi kritiskai infrastruktūrai, kā arī tiešs un netiešs finansiāls atbalsts vai ekonomisks spiediens uz politiskajiem aktoriem un pilsoniskās sabiedrības graušana.

Piemēram, nupat tepat Latvijā mediju uzraugs konstatēja dezinformāciju par Covid-19 televīzijas PBK saturā un piemēroja sodu.

Pēc situācijas novērtēšanas komitejai jānāk klajā ar piedāvājumu, kā situāciju risināt un ar kādiem rīkiem pretoties mēģinājumiem sabotēt demokrātiskos procesus. Pagājušajā nedēļā komiteja atskaitījās par savu darbu, secinājumiem un plāniem.

Par komitejas secinājumiem un tālākajiem plāniem pagājušajā nedēļā informēja tās priekšsēdētājs Rafaels Gluksmans un ziņotāja Sandra Kalniete.

Abi ir vienisprātis, ka ir jārīkojas nekavējoties un jāizstrādā instrumenti, lai ārvalstu spēlētāji, starp kuriem galvenie ir Krievija un Ķīna, par saviem uzbrukumiem Eiropas demokrātijai atbildētu. Vairāk par to klausieties sižetā.

Eiropas Savienībā 2021. ir pasludināts par Dzelzceļa gadu, lai veicinātu vilcienu kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu. Tas ir saistīts ar Savienības centieniem veicināt videi draudzīgāku transportu un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā tas paredzēts Eiropas Zaļajā kursā.

Transporta nozare Eiropas Savienībā rada 25% siltumnīcefekta gāzu emisiju, kamēr dzelzceļš vien 0,4% no tiem. Lielā mērā elektrificētās dzelzceļa līnijas ir vienīgais transporta veids, kura radītās emisijas kopš 1990. gada ir pastāvīgi samazinājušās. Dzelzceļam var būt nozīmīga loma arī ilgtspējīgā tūrismā.

Vilciens arī ir drošākais sauszemes transporta veids. Tomēr pašlaik pa dzelzceļu veic vien 7 % pasažieru un 11 % kravu pārvadājumu. Šķēršļi vienotas dzelzceļa telpas izveidei ir novecojusi infrastruktūra, neefektīvi biznesa modeļi un augstas uzturēšanas izmaksas.

Pašlaik 75 % iekšzemes kravu pārvadā pa ceļiem. No tā ievērojama daļa būtu pārceļama un dzelzceļu un ūdensceļiem, kas būtu ilgtspējīgāk un samazinātu emisijas.

Savienības mērķis ir izveidot pilnībā integrētu Eiropas dzelzceļa telpu, likvidējot atlikušos institucionālos, juridiskos un tehniskos šķēršļus, un tā atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Par transporta aktualitātēm un problēmām Eiropā un Latvijā sarunājāmies ar Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas locekli Robertu Zīli.

Iknedēļas podkāsts "Eiropas diena" top sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Klausieties podkāstu "Eiropas diena" šeit.

DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!