Foto: EPA/Scanpix/LETA
Mjanmā 1. februārī notikušais apvērsums izraisījis spēcīgu satricinājumu reģionā. Aptuveni 55 miljonu apdzīvotajā valstī politiskā viļņošanās raisījusi bažas par stabilitāti etniski raibajā valstī, kurā armija ieņem prominentu lomu jau gandrīz 80 gadus, raisot bažas ne tikai Rietumos, bet arī reģionālajā lielvarā Ķīnā.

Spēkā pieaug gan demokrātijas atbalstītāju protesti, gan militāristu vardarbība pret to dalībniekiem. Ne vieni, ne otri neizrāda gatavību padoties. Pozitīva iznākuma iespējamība rūk ar katru dienu.

Militārās tirānijas ēnā

Militārās tirānijas grožos Mjanma atradusies jau vairākas desmitgades. Pirmo apvērsumu bruņotie spēki valstī veica 1962. gadā, kad gāza civilo valdību, aizstājot to ar sociālistisku militāro režīmu. Jaunā valsts iekārta, kuras līderis bija ģenerālis Nē Vins, armijai deva plašu kontroli pār Mjanmas politisko un ekonomisko sektoru.

Kā norāda portāls NPR, neraugoties uz to, ka Mjanma ir ar bagātīgiem dabas resursiem apveltīta valsts, pēc 1962. gada apvērsuma tā piedzīvoja ilgstošu ekonomisko stagnāciju. Tieši ekonomiskās grūtības, kā arī cilvēka brīvības apspiešana dažādos veidos motivēja tautu pieprasīt izmaiņas.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!