Pirms desmit gadiem, 2011. gada 11. martā, Japānas ziemeļaustrumu piekrasti satricināja deviņas magnitūdas spēcīga zemestrīce. Nepieredzēti spēcīgie pazemes grūdieni izraisīja milzīgu cunami vilni, kas bojāja tostarp piekrastē esošos Fukušimas atomelektrostaciju (AES). Dabas katastrofa, kas prasīja vairāk nekā 18 tūkstošus bojāgājušo un pazudušo, atnesa sev līdzu arī kodolkatastrofu.
Pēc pirmajiem pazemes grūdieniem AES aktīvie reaktori automātiski atslēdzās un iedarbojās ārkārtas situāciju dīzeļģeneratori, lai nodrošinātu elektrību reaktoru dzesēšanai. Taču zemestrīce sekoja 14 metrus augsts cunami vilnis, kas appludināja četru stacijas atomreaktoru zemākās vietas un izsita no ierindas dzesēšanas sistēmu.
Tam sekoja pirmo trīs reaktoru kodolu kušana, izdalītā ūdeņraža sprādzieni un radioaktīvā piesārņojuma izdalīšanās nākamajās dienās. Ap atomelektrostaciju noteica 20 km rādiusa evakuācijas zonu un tika pārvietoti aptuveni 154 tūkstoši cilvēku.
Liels daudzums radioaktīva ūdens katastrofas laikā un pēc tās noplūda zemē un Klusajā okeānā. Tagad ap staciju izveidota "ledus siena", jeb ir sasaldēta zeme, lai apturētu piesārņoto ūdeņu plūsmu. AES operatori lēš, ka seku novēršana un piesārņojuma savākšanas programma ilgs 30 līdz 40 gadus.
Fukušimas kodolkatastrofa savos apmēros tiek salīdzināta kā otrā smagākā aiz Černobiļas AES avārijas Padomju Savienībā 1986. gadā. Sekas notikušajam būs jūtamas vēl ilgi, atgādina aktīvisti.
Pēc avārijas seku likvidācijas, kas turpinās joprojām, vairums evakuēto cilvēku ir ļauts atgriezties mājās, bet joprojām 37 tūkstoši cilvēku ir Fukušimas evakuēto statuss un dadzi no viņiem nemaz negrasās atgriezties, raksta "Al Jazeera" portāls.
Desmit gadu laikā kopš katastrofas nav novērots straujš vēža pacientu skaita pieaugums, pretēji, kā tas bija pēc Černobiļas avārijas, kad noplūda desmit reizes vairāk radiācijas. Tomēr eksperti brīdina, ka bažas joprojām pastāv, jo radiācijas apstarojums laika gaitā var uzkrāties.
Aktīvisti apgalvo, ka Japānas valdība un atomelektrostacijas operators TEPCO nav ieinteresēti finansēt nopietnus ietekmes uz veselību pētījumus, jo to rezultāti būtu neērti valsts enerģētikas politikai, kas joprojām paļaujas uz kodolenerģiju, raksta "Al Jazeera".
Aktīvisti apgalvo, ka patiesībā ir pieaugusi bērnu saslimstība ar vēzi, taču amatpersonas to vienkārši nesaista ar AES katastrofu. Būtu nepieciešami dziļāki pētījumi, kas netiekot veikti, viņi atzīmē.
Tikmēr dzīve 10 gadus pēc katastrofas lielā daļā Fukušimas prefektūras ir atgriezusies normālās sliedēs un par notikušo katastrofu ir maz redzamu liecību. Līdzīgi kā pašlaik Covid-19 pandēmija, arī Fukušimas katastrofa cilvēkus sadalījus tajos, kas uztraucas par veselības riskiem, un tiem, kurus sanikno ekonomiskie zaudējumi, kas var rasties, ja tiek norādīts uz bīstamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
