Pirms desmit gadiem, 2011. gada 11. martā, Japānas ziemeļaustrumu piekrasti satricināja deviņas magnitūdas spēcīga zemestrīce. Nepieredzēti spēcīgie pazemes grūdieni izraisīja milzīgu cunami vilni, kas bojāja tostarp piekrastē esošos Fukušimas atomelektrostaciju (AES). Dabas katastrofa, kas prasīja vairāk nekā 18 tūkstošus bojāgājušo un pazudušo, atnesa sev līdzu arī kodolkatastrofu.
Pēc pirmajiem pazemes grūdieniem AES aktīvie reaktori automātiski atslēdzās un iedarbojās ārkārtas situāciju dīzeļģeneratori, lai nodrošinātu elektrību reaktoru dzesēšanai. Taču zemestrīce sekoja 14 metrus augsts cunami vilnis, kas appludināja četru stacijas atomreaktoru zemākās vietas un izsita no ierindas dzesēšanas sistēmu.
Tam sekoja pirmo trīs reaktoru kodolu kušana, izdalītā ūdeņraža sprādzieni un radioaktīvā piesārņojuma izdalīšanās nākamajās dienās. Ap atomelektrostaciju noteica 20 km rādiusa evakuācijas zonu un tika pārvietoti aptuveni 154 tūkstoši cilvēku.