Baltkrievija izraida poļu diplomātu par antikomunistiskās pretestības cīnītāju pieminēšanu  (42)

"Kara noziedznieku heroizācija mums ir pilnīgi nepieņemama," teikts Baltkrievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Kā norāda ministrija, Timofejuks 28. februārī Brestā apmeklējis "neoficiālu pasākumu", kurā piedalījušies "ar Poliju saistītu nevalstisko un jaunatnes organizāciju pārstāvji".

"Baltkrievijas puse neapšauba un nekad nav apšaubījusi iespēju un nozīmi diplomātu sadarbībai ar pašu diasporu," taču "rasu, nacionālā un reliģiskā naida kurināšana (..) kā arī nacisma reabilitācija ir noziegums," teikts ministrijas paziņojumā.

Polija kopš 2011. gada ik gadu 1. martā piemin tā dēvētos "ar lāstu apkrautos karavīrus" jeb tos antikomunistiskās pretestības cīnītājus, kas turpināja bruņotu cīņu par savas valsts neatkarību arī pēc Otrā pasaules kara.

Termins "ar lāstu apkrautie karavīri" izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā "nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus", kuri jāiznīcina.

Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 000 poļu, no kuriem 20 000 tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieki krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 000 mira koncentrācijas nometnēs.

Pēdējais zināmais "ar lāstu apkrautais karavīrs" krita 1963. gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.

Attiecības starp Varšavu un autoritāro Minskas režīmu jau sen ir saspīlētas, taču tās īpaši saasinājušās kopš Baltkrievijā sākušies protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Polija sniegusi patvērumu arī daudziem baltkrievu opozīcijas aktīvistiem, kas bijuši spiesti pamest dzimteni, lai glābtos no arvien nežēlīgākā režīma represijām.