Ķīna tuvāko sešu gadu laikā var iebrukt Taivānā, jo Pekina paātrina savus centienus aizstāt ASV militāro varu Āzijā, otrdien brīdināja admirālis Filips Deividsons, kurš ir ASV bruņoto spēku augstākā ranga virsnieks Āzijas-Klusā okeāna reģionā.
Demokrātiskā Taivāna ir pastāvīgi pakļauta iebrukuma draudiem no autoritārās Ķīnas puses, kuras līderi uzskata šo salu par Ķīnas provinci, kas kādreiz atkal jāpievieno Ķīnai.
"Es bažījos, ka viņi (Ķīna) paātrina savas ambīcijas aizstāt Savienotās Valstis un mūsu vadošo lomu uz noteikumiem bāzētā starptautiskā kārtībā (..) līdz 2050. gadam," sacīja Deividsons.
"Ir skaidrs, ka Taivāna ir viens no viņu mērķiem pirms tam. Un es domāju, ka šie draudi ir nepārprotami šajā gadu desmitā, faktiski - nākamajos sešos gados," Deividsons paziņoja ASV Senāta komitejai.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Pekinas valdība uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Vašingtona atzina Ķīnas Republiku līdz 1979. gadam, kad tā atzina Ķīnas Tautas Republiku, bet arī pēc tam palika Taivānas galvenā neoficiālā sabiedrotā un militāra atbalstītāja.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kuram bija domstarpības ar Pekinu tirdzniecības un nacionālās drošības jautājumos, attīstīja labākas attiecības ar Taivānu.
Uz tagadējā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurāciju bija oficiāli uzaicināts arī Taivānas de facto vēstnieks ASV, un tas notika pirmoreiz kopš 1979. gada. ASV Valsts departaments janvārī nosauca ASV apņēmību garantēt Taivānas drošību par "akmenscietu".
Deividsons uzsvēra, ka Ķīna arī izvirzījusi plašas teritoriālas pretenzijas Dienvidķīnas jūrā un pat apdraud ASV piederošo Guamas salu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
