Pirms desmit gadiem sākās Sīrijas pilsoņu karš, kas līdz šim prasījis simtus tūkstošus dzīvību, bet vairāk nekā 12 miljoni, kas ir vairāk nekā puses visu iedzīvotāju, saskaņā ar ANO datiem bijuši spiesti pamest savas mājas.
Kara dēļ valsts ekonomika ir sagrauta un gandrīz 80% iedzīvotāju atrodas zem nabadzības sliekšņa, liecina Sarkanā Krusta dati.
ANO aplēses liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku, bet Lielbritānijā bāzētā "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" ziņo par vairāk nekā 593 tūkstošiem upuru līdz pērnā gada decembrim.
No bēgļiem aptuveni 5,5 miljoni devušies uz ārvalstīm, bet seši miljoni pārvietojušies valsts iekšienē, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
Kā tas sākās
2011. gada 15. martā Damaskā, Derā un Alepo sākās masveida protesti, pieprasot demokrātiskas reformas un politieslodzīto atbrīvošanu. Protestus izraisīja vairāku pusaudžu aizturēšana un spīdzināšana par pret Bašaru al Asadu vērsta grafiti uzkrāsošanu.
Varasiestādes protestus centās apspiest ar spēku, kas situāciju saasināja. 2011. gada jūlijā režīma spēku armijas dezertieri paziņoja par "Brīvās Sīrijas armijas" dibināšanu, kuras mērķis gāzt Bašaru al Asadu.
Protesti turpinājās 2012. gadā un līdz 2013. gadam valstī bija izveidojusies virkne nemiernieku grupējumu. Vēlāk šajā gadā Sīrijas ziemeļos un austrumos parādījās "Daesh" kaujinieki, kas jau bija pārņēmuši lielu daļu Irākas.
Cīņa par varu
Sīrijas karā iesaistījās virkne spēlētāju un dažādu grupu. Prezidenta Bašara al Asada valdība cīnās par varu. Asads varu 2000. gadā mantoja no sava tēva Hafeza al Asada, kurš Sīrijā valdīja kopš 1971. gada.
Asada valdība tiek apsūdzēta cilvēktiesību pārkāpumos un ķīmisko ieroču pielietošanā pret savu tautu. Irānas atbalstītais Libānas šiītu grupējums "Hezbollah" Sīrijas karā piedalās Asada spēku pusē.
"Brīvā Sīrijas armija" (FSA) ir apvieno dažādas bruņotās grupas, ko sākotnēji veidoja dezertieri no valdības spēkiem un civiliedzīvotāji. Atbalstu šīm grupām sniedz Turcija un vairākas Persijas līča valstis.
"Jabhat al-Nusra" jeb tagad "Hayet Tahrir al-Sham" (HTS) radies 2011. gadā kā "al Qaeda" atzars un cīnās pret Bašara al Asada valdību.
"Sīrijas Demokrātiskie spēki" (SDF) ir 2015. gadā dibināta kurdu un arābu kaujinieku alianse, kas galvenokārt sastāv no kurdu pašaizsardzības vienībām YPG.
"Daesh" jeb "Islāma valsts" ir pazīstams ar savu brutalitāti un plašajām sociālo mediju kampaņām. Grupējums izpletās Sīrijā varas vakuuma apstākļos 2012. gadā. 2014. gadā tas jau bija sagrābis ievērojamas teritorijas Irākā un Sīrijām, un pasludinājis "kalifātu".
"Kalifāts" tika sagrauts 2019. gadā starptautiskas kampaņas rezultātā.
Karu par labu Asada spēkiem izdevās pavērst ar Krievijas aktīvu iesaistīšanos konfliktā 2015. gadā. Damasku tieši atbalsta arī Irāna. Tagad Asada valdības kontrolē ar Krievijas spēku palīdzību ir lielākā daļa valsts teritorijas.
Valsts ziemeļaustrumos kontroli saglabājuši kurdu vadītie grupējumi, kuri tika uzskatīti par galveno spēku cīņā pret teroristu grupējumu "Daesh", tāpēc saņēma ASV un citu starptautiskās koalīcijas valstu atbalstu.
Nelielu daļu valsts ziemeļos kontrolē pret Asadu karojošās nemiernieku grupas – gan mērenas, gan radikālāk noskaņotas.
Valsts ziemeļos gar Turcijas robežu izveidota buferzona, kur saimnieko Turcijas spēki un turku atbalstītas nemiernieku grupas.
Milzīgs posts
Karā smagi cietušas ir pilsētas un infrastruktūra. Sagrautas ir skolas, slimnīcas, dzīvojamās mājas. Ir ierobežota piekļuve degvielai, daudziem nav normālas pajumtes, bet pārtikas cenas ir augstas.
ANO secina, ka Sīrijas karš ir lielākā cilvēku radītā nelaime kopš Otrā pasaules kara. Miljoniem cilvēku nav pietiekama piekļuve pārtikai. Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem sīrieši pašlaik ir aptuveni trešdaļa no visiem pasaules bēgļiem. Vairums bēgļu dzīvo nabadzībā ar ierobežotām izglītības un darba iespējām.
Vismaz 5,5 miljoni bēgļu dzīvo kaimiņvalstīs – Irākā, Turcijā, Jordānijā, Libānā un Ēģiptē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
