NATO pārstāvji noraidījuši Krievijas brīdinājumu Bosnijai un Hercogovinai netuvināties Ziemeļatlantiskajai aliansei, atzīmējot, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības pašai izvēlēties savas drošības garantus, raksta "Balkan Insight".
Krievijas vēstniecība Bosnijā piektdien izplatītā paziņojumā norādīja, ka gadījumā, ja Bosnija spers soļus, lai iestātos NATO, Krievijai "būšot jāreaģē uz šo naidīgo rīcību". NATO uz šo norādi reaģēja, skaidrojot, ka katra valsts pati var suverēni izvēlēties, vai tā vēlas sadarboties ar NATO un vai to dara kā pilntiesīga bloka dalībvalsts vai kā sadarbības partneris. Tas ir atkarīgs no katras valsts, kā arī 30 NATO dalībvalstīm.
"Neviena trešā puse nevar iejaukties vai uzlikt veto šādam procesam. Attiecībā uz to jebkādi brīdinājumi ir nepieņemami. Ietekmes zonu laiks ir pagājis. NATO ar Bosniju un Hercogovinu izveidojušas ilgu un abpusēji izdevīgu sadarbību. Sadarbība ar NATO neietekmē nekādu potenciālu Bosnijas un Hercogovinas dalību NATO nākotnē," pēc Krievijas pārstāvniecības paziņojuma vietējiem medijiem Bosnijā skaidrojusi alianses pārstāve Oana Lungešku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
